Potenciālajām audžuģimenēm un adoptētājiem, lai iegūtu
audžuģimenes vai adoptētāja statusu, nepieciešams apgūt mācību programmu, kas
sastāv no teorētiskajām zināšanām (ārkārtējās situācijas laikā tās iespējams
apgūt attālināti/neklātienē) un 16 stundu prakses daļas. Taču šo prakses daļu
valstī noteikto ierobežojumu dēļ potenciālās audžuģimenes un adoptētāji nevar
apgūt, jo tā tiek organizēta vismaz divu mājsaimniecību ietvaros klātienē.
Pirms valstī noteiktās ārkārtas situācijas un tās laikā
vairāk nekā 20 potenciālās (aptuveni 40 personas) audžuģimenes un adoptētāji ir
apguvuši mācību programmas teorētiskās zināšanas, taču valstī noteikto
ierobežojumu dēļ nevar apgūt individuālo prakses daļu, kas kavē ārpusģimenes
aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē.
Tāpēc, lai veicinātu adoptētāju un audžuģimeņu kustības
turpmāku attīstību un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē,
gadījumos, ja nav iespējams nodrošināt individuālo praksi klātienē valstī
noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ, ir pieļaujams organizēt prakses daļu
attālināti, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko
attiecību speciālists Egils Zariņš.
Šādas – attālinātas – prakses ietvaros pieredzējušas
audžuģimenes dalītos savā pieredzē par ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpi.
Individuālās prakses daļas var tikt aizstāta ar papildu 16 teorētiskajām
stundām, kas ļautu nostiprināt audžuģimeņu vai adoptētāju sagatavotību uzņemt
savā aprūpē bērnus, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē.
Minētie grozījumi iekļauti Ministru kabineta rīkojumā “Grozījums Ministru
kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas
izsludināšanu””, kas ceturtdien, 4. martā, pieņemti valdības sēdē.
Foto: no arhīva
