Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) valsts
augstākajām amatpersonām nosūtījusi atklāto vēstuli, ko
nedēļas laikā parakstījuši 8065 izglītības nozarē strādājošo,
aģentūru LETA informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vēstulē
norādīts uz virkni samilzušu problēmu, kas pieprasa tūlītējus
risinājumus.
Lai
rastu vienotu redzējumu par to, cik sarežģīts un visām pusēm
izaicinošs pandēmijas laiks ir izglītības iestādēm, pedagogiem,
skolēniem un arī viņu ģimenēm, šonedēļ uz kopīgu tikšanos
sanāca LIZDA dalīborganizācijas, skolu direktori, kā arī piecas
vecāku organizācijas, tostarp “Vecāki par izglītību”,
“Vecāku balss”, “Vecāku apvienība” un citas.
Vecāku
organizācijas, raksturojot esošos apstākļus, tos apzīmēja kā
izmisums un masveida panika. Nevienai no pusēm nav šaubu-
izglītības nozare jau pašlaik ir nonākusi krīzes apstākļos un,
tikai apvienojoties vecākiem, direktoriem, pedagogiem, ir cerība,
ka likumdevēji sadzirdēs palīgā saucienus. Vecāku organizācijas
pilnībā atbalsta izglītības iestāžu vadītāju un LIZDA
raidītos trauksmes signālus un ir gatavas rakstīt vēstules,
iesaistīties sanāksmēs un pieprasīt sistēmiskas izmaiņas
izglītības nozarē.
Ķekavas
novada domes priekšsēdētāja vietniece Agnese Geduševa (LRA)
atzina, ka vecāki ir gatavi kopā ar LIZDU un direktoriem vērsties
pie amatpersonām, lai kopīgi uzlabotu esošo situāciju.
Arī
LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka tikšanās galvenais
uzdevums ir apzināt – ko kopā var darīt, lai viens otram
palīdzētu, lai ieguvēji būtu bērni.
Arodbiedrības
priekšsēdētāja atzina, ka tas vairs nav pat jautājums par algām,
bet par pārslodzi un stresu. Ja pedagogi ilgstoši ir šādā
nestabilā vidē, tas ir tikai laika jautājums, kad izdegšanas
sindroms noved pie spēku izsīkuma un, pat gribēdams, šis pedagogs
vairs nevar bērnus izglītot.
Arī
Rīgas 80.vidusskolas direktore Anna Vladova (S) neslēpa, ka jau
tagad ir krīze. No visām pusēm. Krīze pašlaik un arī nākotnes
perspektīvā. “Ko mēs darīsim pēc gada, pēc diviem? Kur mēs
ņemsim pedagogus? Par to bija jādomā pirms 10 gadiem,”
vaicāja Vladova.
Tikmēr
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas direktore Sigita Kūla akcentēja,
ka pedagogu izdegšanas un trūkuma apstākļos skolu direktoriem
nāksies meklēt arī radikālus risinājumus un tie ne vienmēr būs
standarta risinājumi, kas aprakstīti noteikumos un likumos.
Iespējams būs situācijas, kad vienā klasē bērni mācīsies
klātienē, citā – attālināti, vēl citā – viens priekšmets tiks
apgūts pa blokiem vairāku dienu garumā.
Tam
piekrita arī Ādažu vidusskolas vadītājs Česlavs Batņa (LRA).
“Ir jāatzīst godīgi. Mēs kā skolas vairs nespēsim
nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Būs priekšmeti, kuri jau rīt
nenotiks vispār,” pauda Batņa, atzīstot, ka viņa vadītajā
mācību iestādē jau rīt nenotiks vairākas stundas, jo vienkārši
vairs nav pedagogu, kas tos mācītu.
Savukārt
Pierīgas izglītības iestāžu vadītāji, sekojot 15 Jūrmalas
skolu piemēram, ir gatavi rakstīs vēstuli valsts augstākajām
amatpersonām, lai celtu trauksmi par nesamērīgām, neizpildāmām
prasībām, kas pandēmijas apstākļos tiek uzliktas skolām.
Rucavas
pamatskolas direktore Liene Trumpika uzsvēra, ka pedagogi,
atrodoties skolā, ir aizņemti tikai ar domām par testiem,
atskaitēm, vakcināciju, telpu vēdināšanu. Un ne par izglītības
kvalitāti. Šo apgalvojumu apstiprināja vēl virkne direktoru,
neslēpjot, ka viņi ir nonākuši galēja spēku izsīkuma
apstākļos.
Direktoru
teiktajam pilnībā piekrīt arī vecāku organizāciju pārstāvji,
piemēram, Inna Djeri atzina, ka briest traģēdija, jo jau pavisam
drīz nebūs, kas māca bērnus. “Vecāki jau tagad paši maksā
par izglītību. Un tā ir aplama situācija. Esam gatavi rakstīt
vēstules, iet ielās, lai valsts vadītājiem pierādītu, ka
situācija ir katastrofāla,” sacīja Djeri.
Kā
vēstīts, LIZDA jau pagājušajā nedēļā brīdināja, ka tā
saņem trauksmes signālus no izglītības nozarē strādājošajiem
un izglītības iestāžu kolektīviem, kas apliecina, ka izglītības
sistēma tuvojas nopietna krīzes situācija.
Arodbiedrība
atgādina, ka pedagogiem šis mācību gads iesākās ar jauniem
papildu pienākumiem – jāveic skolēnu testēšana, jāvada stundas
vienlaikus gan klātienē, gan attālināti, gan kombinēti –
vienlaicīgi vadot stundu klasē ar esošajiem skolēniem un
tiešsaistē ar skolēniem, kam noteikta karantīna. Papildus
jāaizvieto kolēģi, kuri slimo vai nonāk karantīnā.
Turklāt
bez pietiekama profesionālā atbalsta jāturpina jaunā kompetencēs
balstītā mācību satura ieviešana, jāsniedz individuālais
atbalsts skolēniem, lai apgūtu attālinātā mācību procesā
neapgūtās zināšanas un prasmes, jārisina pandēmijas rezultātā
radušās sociāli emocionālās problēmas.
Atklātajā
vēstulē teikts, ka komunikācija starp izglītības procesā
iesaistītajām pusēm ir saspringta. Pedagogi nejūtas pietiekami
novērtēti, nesaņemot nepieciešamo profesionālo, emocionālo un
finansiālo atbalstu par veiktajiem papildu pienākumiem. Pedagogi
atzīst, ka izjūt augstu profesionālās izdegšanas pakāpi. To
apliecināja šī gada martā veiktā LIZDA aptauja, kurā gandrīz
puse no 10 077 respondentiem atzina, ka ir pakļauti profesionālās
izdegšanas riskam.
“Ir
aizvadīti divi mācību gada mēneši, bet izglītības iestāžu
vadītāji jau saņem iesniegumus par darba attiecību pārtraukšanu,
jo pedagogi nespēj izturēt šādu emocionālo spriedzi, jūt spēku
izsīkumu un nevēlas turpināt darbu izglītības iestādēs. Šobrīd
darbu pamet arī pedagogi, kuri ir vakcinēti un varētu turpināt
strādāt, taču emocionālais izsīkums ir tik liels, ka pedagogs
vairs nevēlas palikt profesijā,” teikts vēstulē
amatpersonām.
LIZDA
skaidro, ka ārkārtas situācija tikai saasināja nozarē esošās
problēmas. “Jau šobrīd varam paredzēt, ka pedagogiem un
citiem nozarē strādājošiem, kuri turpinās darbu, pieaugs slodze,
palielināsies vakanču skaits, kā rezultātā tiks apdraudēta
izglītības procesa īstenošana. Šajā situācijā kā starp
dzirnakmeņiem ir nokļuvuši izglītības iestāžu vadītāji,
kuriem jānodrošina plānotā mācību satura īstenošana, strauji
mainīgās epidemioloģiskās prasības, labvēlīga psihoemocionālā
vide saspringtajos apstākļos,” situāciju raksturo
arodbiedrība.
Turklāt
šobrīd būtisks jautājums ir pedagogu jaunā darba samaksas modeļa
ieviešana. Iepazīstoties ar to, LIZDA secinājusi, ka tas nerisina
aktuālās nozarē strādājošo nodarbinātības problēmas, par
kurām jau iepriekš norādīja starptautiskās organizācijas.
Jaunais darba samaksas modelis nerisina pedagogu darba slodzes
jautājumu, lai pedagogs varētu nodrošināt katram skolēnam
nepieciešamo atbalstu un izaugsmi atbilstoši viņa spējām.
Steidzami nepieciešams tāds darba samaksas modelis, kas nodrošina
sabalansētu darba slodzi un konkurētspējīgu atalgojumu.
Pedagogi
mīl savu darbu un dara visu iespējamo bērnu labā. Liels paldies
ikvienam skolēnam, vecākam, pašvaldībai par līdzšinējo
atbalstu, kas ir motivējis un devis spēku strādāt. Taču tagad ir
pienācis brīdis, kad aicinām valsts amatpersonas steidzami
rīkoties, lai nepieļautu ārkārtas situāciju izglītības nozarē,
teikts Vanagas parakstītajā vēstulē.
Foto:
no arhīva
