Katrīna
Freimane: nedarīt vispār, baidoties no izgāšanās, jau ir
vislielākā izgāšanās, ko var pieļaut
Sabiedriski
aktīvā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas studente
Katrīna Freimane augstskolas jaunās auditorijas atklāšanas
pasākumā tika sveikta ar Borisa un Ināras Teterevu fonda
stipendiju medicīnā. Katrīna vidusskolas laikā ir vadījusi
Tērvetes novada Jauniešu iniciatīvu centru un pašlaik, studiju
laikā aktīvi darbojas Stradiņa universitātes studējošo
pašpārvaldē un Latvijas Studentu apvienībā. Sarunai ar “Ziņām”
viņa piekrīt uzreiz un labprāt dalās savā pieredzē par studijām
un stipendijas iegūšanas iespējām.
–
Kā
izlēmāt pieteikties Borisa un Ināras Teterevu fonda
stipendijai?
Patiesībā
tas stāsts sākās jau krietni agrāk. Kad plānoju studēt, 12.
klases beigās secināju, ka tas ir ļoti dārgi un papildus tam ir
arī sadzīves izmaksas. Mana klases audzinātāja ieteica pamēģināt
pieteikties Vītola fonda stipendijai. Es pieteicos un to saņēmu.
Šogad Teterevu fonds izrādīja interesi par mani, un tagad es
saņemu viņu stipendiju, par ko esmu ļoti pateicīga.
–
Izrādīja
interesi? Vai potenciālajiem stipendiātiem pašiem nav jāpiesakās
stipendijām?
Es
saņemu Vītola fonda stipendiju jau no pirmā mācību gada. Reizi
semestrī visiem stipendiātiem ir jāiesniedz atskaite ar vidējiem
vērtējumiem visos mācību priekšmetos, stipendiāti nosūta
pateicības vēstuli ziedotājam, kur pastāsta par galvenajiem
sasniegumiem, kas paveikts šī semestra laikā. Tad viņi lemj,
turpināt piešķirt stipendiju vai ne. Borisa un Ināras Teterevu
fonda studentu stipendijas šobrīd administrē Vītolu fonds, viņiem
ir kopīgās valdes sēdes, kur tiek lemts, vai stipendijas tiek
pagarinātas. Tad arī izlemj, ar kādu nosaukumu stipendija
tiks piešķirta – ar Borisa un Ināras Teterevu fonda vai Vītolu
fonda vārdu.
Visu
rakstu varat lasīt 14.oktobra Zemgales Ziņās
Foto:
no personīgā albuma
