Lietuva
un Igaunija netiek iekļauta tā dēvētajā valstu “dzeltenajā” sarakstā,
līdz ar to Baltijas valstīs vēl vismaz nedēļu nebūs ar Covid-19 saistīto
ceļošanas ierobežojumu.
Piektdien valdība sanāca uz
ārkārtas sēdi, lai lemtu par rīcību gadījumā, ja kaimiņvalstīs strauji pieaugs
ar Covid-19 saslimušo skaits.
Sēdes sākumā veselības ministre
Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai,
ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā,
vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs.
Vadoties pēc Eiropas Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimstība Lietuvā piektdien
sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs
pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Latvijas SPKC aprēķins, ik nedēļu atjaunojot
pašizolācijai pakļauto valstu sarakstu, ir balstīts uz Eiropas SPKC ziņoto
gadījumu skaitu un modelētu 2020.gada populāciju. Savukārt Eiropas SPKC izmanto
“Eurostat 2019” valstu populācijas datus, tāpēc aprēķini var
atšķirties.
Veselības ministre gan atzina, ka
šoreiz attiecībā uz Lietuvu un Igauniju Latvijas SPKC lietojis Lietuvas un
Igaunijas SPKC analogo institūciju piektdien sniegtos datus, kas ir par kādu
dienu jaunāki par Eiropas SPKC izmantotajiem.
Pēc ministres paustā, piektdienas
rīta koordinācijas sapulcē, Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga
Dumpis apliecināja, ka Lietuvā vērojama situācijas stabilizācija, tāpēc nākamā
nedēļa rādīšot, vai kaimiņvalsts ir tikusi galā ar saviem uzliesmojumiem un vai
studentu dēļ nepieaugs saslimstība.
Preses konferencē pēc valdības
sēdes ministre atzīmēja, ka Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumus, kas dod
skaidrību nākotnei, proti, ar šodienas lēmumiem lielāka skaidrība viesta tieši
pierobežu iedzīvotājiem, kā arī personām, kas dodas cauri kādai no Baltijas
valstīm tranzītā.
Kā sacīja politiķe, ja
kaimiņvalstīs turpināsies infekcijas gadījumu pieaugums, tad tiks vērtēts tā
straujums, un, ja tas nepārsniegs 10% nedēļā, tad varētu arī pieņemt lēmumu
neieviest striktākus ceļošanas ierobežojumus. Šādu pašu pieeju pret Latviju
plāno pielietot arī Igaunija un Lietuva.
SPKC Infekcijas slimību riska
analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sēdē
norādīja, ka tiek uzmanīgi sekots līdzi situācijai Lietuvā. Viņš tostarp teica,
ka nevienu dienu šis saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem nav sasniedzis
17 gadījumu atzīmi. Pēc epidemiologa paustā, tas liecina, ka slimība vairs
neturpina izplatīties tik strauji.
“Mazās valstīs ar nelielu
iedzīvotāju skaitu katrs uzliesmojums var sabojāt statistiku, bet vienlaikus
arī reāli neatspoguļot īsto situāciju,” sacīja epidemiologs, norādot, ka
tāpēc Eiropas Komisijā tiek nemitīgi runāts par iespējamu papildu rādītāju
iekļaušanu.
Igaunijā, pēc Perevoščikova
paustā, saslimstības pieaugums turpinās, tomēr šodienas datos tas ir mazāks par
16 gadījumiem. “Bet redzēsim kas būs tālāk,” piebilda epidemiologs.
Igaunijas jaunā stratēģija paredz, ka cilvēki, kas nevēlas ievērot
pašizolāciju, var veikt Covid-19 testu, kā rezultātā varētu pieaugt atklāto
gadījumu skaits.
Perevoščikovs atklāja, ka patlaban
nav datu par to, ka Valgā-Valkā būtu kāds Covid-19 pacients. Epidemiologs
tostarp atzīmēja, ka tiks noslēgta vienošanās ar Igaunijas kolēģiem, lai
apmainītos ar attiecīgo informāciju. Tāpat, pēc SPKC eksperta paustā, vietējā
līmenī vajadzētu vienoties par to, ka Covid-19 drošības pasākumi būtu
attiecināmi tikai gadījumā, kad Valgā-Valkā parādās Covid-19 pacienti.
Preses konferencē pēc valdības
sēdes Perevoščikovs atklāja, ka Eiropā jau 45 dienas nemitīgi pieaug Covid-19
saslimstība. Tikmēr Lietuvas saslimstības rādītājs šīs nedēļas laikā
nepasliktinājās, bet Igaunijas rādītājs tikai vienu dienu bija pārsniedzis 16
gadījumu robežu, vēstīja SPKC eksperts.
Epidemiologs skaidroja, ka Eiropas SKPC notiek
aizkavēšanās saistībā ar datu apstrādi, jo tie tiek apkopoti nevis katru rītu,
kā, piemēram, Latvijas gadījumā, bet gan vakarā. Tāpēc šajā gadījumā,
saskaroties ar situāciju, kur pat sīkas atšķirības datos var būt būtiskas,
nolemts vadīties pēc kaimiņvalstu SPKC analoga iestādēm, kas “pa
taisno” sniedza aktuālākos datus SPKC, sacīja epidemiologs.
Tāpat SPKC eksperts skaidroja, ka
var parādīties gadījumi, kad no ārvalstīm atbrauc cilvēki, kas vairs nav
infekciozi, bet testi, vīrusa palieku dēļ, uzrāda pozitīvu rezultātu.
“Runāsim par šo jautājumu ar Igaunijas kolēģiem, bet sākotnējo statistiku
tas varētu ietekmēt, lai gan tas neliecinātu par papildu apdraudējumu
sabiedrības veselībai,” komentēja epidemiologs.
“Valkas-Valgas gadījumā ir
principā neiespējami pārtraukt vairākus procesus, jo vienkārši tās pilsētas
dzīvo kopā,” piebilda Viņķele.
Foto: pixabay.com
