Lēmumus par bāriņtiesu reformu pieņem kur citur, ne Labklājības
ministrijas (LM) apstiprinātājā darba grupā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Aurika Zīvere,
paužot satraukumu par jaunāko ministrijas piedāvājumu.
Pēc viņas teiktā, 26.septembrī darba grupā panākta
vienošanās par divu reformas modeļu izstrādi, bet 30.septembrī labklājības
ministre Ramona Petraviča (KPV LV) paziņojusi, ka Latvijas bāriņtiesu
reformēšanai izmantos Lietuvas pieredzi. “Es nejūtu, ka darba grupā tiktu
ievēroti demokrātijas principi,” sacīja Zīvere.
Zīvere pauda neapmierinātību ar šādu pieeju, jo
uzskata, ka darba grupa ir formāla un tajā paustie priekšlikumi par reformu
atbildīgajām ministrijām nav saistoši, jo lēmumus pieņemot kāds cits.
Viņa stāstīja, ka patlaban LM rosina bāriņtiesu
funkcijas sadalīt divās daļās – lemjošajā un sociālā darba daļa. Tiek plānots,
ka valsts pārziņā būs Centrāla bērnu tiesību aizsardzības iestāde, kurā
iekļausies esošā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) un
bāriņtiesu lemjošā daļa. Savukārt pašvaldību pārziņā būtu esošais sociālais
dienests un bāriņtiesu sociālā darba daļa.
LM plāno, ka Centrāla bērnu tiesību aizsardzības
iestāde atradīsies Rīgā un tai būs vairāki reģionālie centri visā valstī,
piebilda Zīvere.
Piektdien Smiltenē notika Latvijas bāriņtiesu
darbinieku asociācijas organizētā konference “Ģimene institūciju
krustugunīs”, kurā bāriņtiesu darbinieki pauduši neizpratni par piedāvāto
modeli, jo viņi neizprot kāds ir pamatojums šādam LM piedāvājumam sadalīt
bāriņtiesu funkcijas, pastāstīja Zīverte.
Viņa norādīja, ka bāriņtiesu darbinieki atbalsta
izmaiņas, taču viņiem esot bažas, vai šajā reformā nav aizmirsts, kam tā ir
mērķēta, proti, bērnu tiesību aizsardzībai. Bāriņtiesu darbinieki funkciju
sadalē saskata risku, ka pazudīs darbs ar cilvēku un Centrāla bērnu tiesību
aizsardzības iestāde bezpersoniski pieņems lēmumus, izvērtējot tikai
dokumentus. “Esošā prakse liecina, ka tiesneši vēlas dzirdēt to, kā ir
noticis reālais darbs ar ģimeni un vai piedāvātais risinājums konkrētajam
cilvēkam būs vislabākais,” teica Zīvere.
Bāriņtiesu darbinieki saskata risku, ka iedzīvotājiem
pakalpojumi pieejamība attālināsies, jo valstī būs pieejami vien desmit līdz 12
reģionālie centri. Turklāt sociālajiem dienestiem būs jāuzņemas tādas
funkcijas, kas līdz šim nav bijušas to kompetencē, piemēram, bērnu izņemšana no
ģimenēm sadarbībā ar pašvaldības policiju. Tas nozīmē, ka sociālajos dienestos
būs vajadzīgi arī citas kvalifikācijas speciālisti.
Darba grupas vadītāja LM valsts sekretāra vietniece
Jana Muižniece aģentūrai LETA teica, ka patlaban darba grupa strādā un ar
konkrētiem rezultātiem varēs iepazīstināt tikai nākamā gada maijā.
“Patlaban mēs gribam identificēt kādas bāriņtiesu
funkcijas pārklājas ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un kādas funkcijas
vajadzētu nodot jaunveidojamajai institūcijai, kāds būs nepieciešamais
finansējums. Šodien tā bija darba sanāksme plašākā lokā nekā darba grupā,”
teica Muižniece.
Viņa atzina, ka bāriņtiesu reformai dienaskārtību
nosaka politiķi, jo labklājības ministre un tieslietu ministrs ir vienojušies,
kādā virzienā strādāt. Muižniece atgādināja, ka reformas nepieciešamība ir
pamatota tiesībsarga un Valsts kontroles ziņojumā.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece
juridiskajos jautājumos Vineta Reitere uzsvēra, ka bāriņtiesu darbā ir
nepieciešamas izmaiņas, taču viņa šaubās par to, vai pašlaik LM piedāvātais
modelis, kurā tiek izveidota Centrāla bērnu tiesību aizsardzības iestāde uz
VBTAI bāzes, būs labākais risinājums bērna tiesību aizstāvībai.
Arī viņa iepazinusies ar lietuviešu kolēģu pieredzi.
Pēc viņas paustā, daudzi no sastaptajiem darbiniekiem brīdinājuši, ka pēc
reformas ir būtiski palielinājies birokrātiskais slogs, kamēr bērna vajadzības
nereti tiek aizmirstas, nepamanītas.
“Diemžēl šodien konferencē no valsts atbildīgajām
amatpersonām bāriņtiesu darbinieki konkrētas atbildes uz daudziem jautājumiem
par plānotajām izmaiņām nesadzirdēja,” sacīja Reitere. Arī viņa uzskata,
ka darba grupa ir formāla un tajā runātais lēmumos neatspoguļojas.
Petraviča jūnijā paziņoja par plānu
bāriņtiesu funkcijas pārņemt valsts pārziņā, kā arī veidot jaunu bērnu tiesību
aizsardzības iestādi. Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija pauda
neapmierinātību un uzskatīja, ka valstij pārņemot bāriņtiesu funkcijas, tās
iedzīvotājiem var kļūt grūtāk sasniedzamas.
Foto: pixabay.com
