LLU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Voldemārs Bariss augstskolas portālam atklāj, ka fakultātes uzdevums LLU un unikālais devums Latvijas tautsaimniecībai ir starpdisciplināru zināšanu un dažādu kompetenču sniegšana studentiem. Viņaprāt, novērtējams arī fakultātes ieguldījums valsts reģionos aktuālu problēmu izpētē.
«Ir jāsaprot, ka mūsdienās lauksaimnieks ir kas vairāk nekā tikai cūkkopis – viņš savā saimniecībā reizē pilda arī, piemēram, menedžera un ekonomista funkcijas. Lauksaimniekam tāpat kā inženierim vai citam speciālistam ir jāstrādā ar klientiem, sadarbības partneriem un projektiem, tādēļ arī eksakto zinātņu studiju programmās studējošajiem ir jāiegūst projektu izstrādes un vadīšanas kompetence, iemaņas orientēties likumdošanas jautājumos un politikā, jāapgūst komunikācijas, saskarsmes, lobēšanas, uzstāšanās un citas prasmes, ko viņiem var sniegt mūsu fakultātes mācībspēki,» portālam skaidro dekāns.V.Bariss norāda, ka Latvijas tautsaimnieciskajā profilā redzams pakalpojumu ekonomikas pārsvars, tādēļ viņš ir pārliecināts, ka valstij vienmēr būs nepieciešami sociālo un humanitāro zinātņu speciālisti. «Šāda veida ekonomikā pakalpojumu kvalitāti ļoti lielā mērā nosaka pakalpojuma sniedzēja spēja veiksmīgi komunicēt ar klientu. SZF studiju programmas ir orientētas uz cilvēku attiecībām, priekšplānā izvirzot arī komunikatīvās prasmes apguvi, kuras mūsu sabiedrībā sāk ļoti pietrūkt, radot tādu kā «cilvēcīguma deficītu.»«Būtisks SZF uzdevums ir veikt pētījumus par reģionos un īpaši lauku teritorijās aktuālām problēmām, kā arī aktivizēt ar sociālajām zinātnēm saistītas diskusijas, jo šobrīd sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka sociālās zinātnes kā mācību disciplīna un filozofija koncentrējas tikai Rīgā. Jāatzīmē, ka SZF studenti un mācībspēki veic unikālus pētījumus, jo pievēršas tieši Latvijas reģionu attīstībā būtisku problēmu izpētei,» tā V.Bariss.Dekāns uzsver, ka fakultāte ne tikai māca studentus, bet arī strādā ar daudziem projektiem un veic intensīvu pētniecības darbu: «Mēs veidojamies par nopietnu sociālo zinātņu centru, tādēļ esam izveidojuši arī Sociālo zinātņu pētījumu laboratoriju. Esam atraduši veidu kā sasaistīt reģionu problēmas un pētījumus sociālajās zinātnēs, un arvien vairāk pašvaldību darbinieku un uzņēmēju to sāk novērtēt.»Viņš arī piebilst, ka nesen veikta pētījuma rezultātā noskaidrots, ka LLU zinātnieku sadarbība ar reģionu uzņēmējiem ir ļoti intensīva un daudzos gadījumos pat ilggadēja. Tomēr šo sadarbību raksturo arī fragmentārisms un mazi mērogi: «Bieži vien vērojams, ka apkārt ap zinātnieku un viņa partneri rodas noslēgts loks, līdz ar to šai sadarbībai bieži trūkst liela mēroga. Šis fakts jāņem vērā plānojot LLU zinātnes politiku un domājot par to, kā universitāte nākotnē varētu kļūt par Eiropas līmeņa zinātnes centru.»
