Latvijā izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā bērni un jaunieši pa
uzticības tālruni visbiežāk uzdod jautājumus, kas saistīti ar bailēm no
koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 un iespējām sevi pasargāt no
saslimšanas, kā arī par pulcēšanās ierobežojumiem un aizliegumu doties ārā,
kuru dēļ nereti rodas konflikti ar vecākiem, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts
bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Ģimeņu ar bērniem atbalsta
departamenta direktore Amanda Vēja.
Tā kā bērni pavada vairāk laika interneta vidē, tiek saņemtas
ziņas arī par interneta drošības pārkāpumiem. Aktualizējušās arī tēmas par
dažādām veselības problēmām, tostarp nomāktību un depresiju. Bērni izrāda bažas
arī par speciālistu pieejamību un sūdzas par garlaicību un problēmām
kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.
Arvien biežāk bērni ne tikai izvēlas zvanīt, bet arī lūdz
e-konsultācijas un vēršas pēc palīdzības tiešsaistes čatā, atzīmēja VBTAI
pārstāve.
Savukārt vecāki krīzes laikā biežāk lūdz konsultācijas par bērnu
atkarībām un veselības problēmām, interesējas par bērna saskarsmes jautājumiem
šķirtās attiecībās un vaicā par dažādām bērnu disciplinēšanas metodēm. Tāpat kā
pirmskrīzes laikā uzticības tālruņa konsultanti saņem arī zvanus par bērnu
tiesību pārkāpumiem ģimenēs, tostarp par nerūpēšanos par bērniem un alkohola
problēmām vecākiem.
Pēdējā laikā gan vecāku, gan bērnu auditorijas interesējot arī
jautājumi, kas saistīti ar attālinātās mācīšanās problemātiku.
Uzticības tālruņa noslogotība kopš ārkārtējās situācijas
izsludināšanas nav būtiski pieaugusi. Tieši pretēji, kā norādīja Vēja, no
12.marta Uzticības tālruņa konsultanti snieguši 322 psiholoģiskās
konsultācijas, kamēr februārī attiecīgajā laika posmā bija sniegtas 460
konsultācijas. Februārī gan tika rīkota akcija, kuras laikā pieauga tālruņa
noslogotība, savukārt martā saņemto zvanu skaita pieaugums novērojams tikai
pagājušajā nedēļā, kad sākās attālinātās mācības.
“Nevaram apgalvot, ka zvanu skaits krīzē būtu pieaudzis.
Tikko tas viss notika, drīzāk cilvēkiem bija apjukums, un katrs savā mājā
mēģināja saprast, ko darīt un kā. Tagad, sākot no pagājušās nedēļas, var vērot,
ka zvani pavisam nedaudz pieaug, bet ne krasi,” informēja Vēja.
Kā norādīja inspekcijas Administratīvās nodaļas vadošais eksperts
Taivo Trams, pretēji izskanējušai informācijai, patlaban nav novērojams
vardarbības pieaugums ģimenēs.
Neskatoties uz faktu, ka kopš 13.marta sakarā ar ārkārtējās
situācijas izziņošanu valstī inspekcija neveic klātienes pārbaudes par bērnu
tiesību pārkāpumiem, VBTAI rīcībā esošā informācija neliecinot par vardarbības
pieaugumu ģimenēs.
Ārkārtējās situācijas laikā VBTAI īpaši aicina izmantot Bērnu un
pusaudžu uzticības tālruņa 116111 piedāvāto bezmaksas psiholoģisko palīdzību,
kas ir pieejama visu diennakti. Krīzes laikā, kad izjaukts ierastais dzīves
ritms un jāievēro dažādi ierobežojumi, daudzi izjūt spriedzi, lai izvairītos no
tās sekām, psihologa konsultācija ir viena no efektīvākajām metodēm.
Tiešsaistes konsultācijas jeb čats darbojas darba dienās no
pulksten 12 līdz 20, tas ir bezmaksas un anonīms.
Palīdzību un atbalstu iespējams saņemt arī no inspekcijas
Konsultatīvās nodaļas. Turpmāk nodaļas vadība, saņemot pirmo informāciju par
radušos problēmsituāciju, atbilstoši problēmas aktualitātei novirzīs vecākus
vai bērna likumiskos pārstāvjus pie kāda no nodaļas speciālistiem, kas izvērtēs
konkrēto situāciju un sniegs nepieciešamās rekomendācijas tās tālākai
risināšanai.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš bija
norādījis, ka ārkārtējās situācijas laikā ir pieaugusi vardarbība ģimenēs,
tādēļ sociālo dienestu darbiniekiem, kuri piegādā siltu ēdienu bērniem, jābūt
ļoti vērīgiem, lai pamanītu vardarbības faktus un reaģētu uz tiem.
Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis aģentūru
LETA informēja, ka pēdējo divu nedēļu laikā palielinājies ar ģimenes
konfliktiem saistīto izsaukumu skaits.
Viņš norāda, ka laika posmā no 13.februāra līdz 25.martam Rīgas
pašvaldības policija devusies uz 174 izsaukumiem par konfliktiem ģimenē un 75
no tiem reģistrēti pēdējo divu nedēļu laikā.
Vienlaikus, lai gan kopējais konfliktu skaits ir pieaudzis,
vērojams, ka lielākajā daļā gadījumu konflikts atrisinājies līdz ar policijas
ierašanos.
“Proti, ir palielinājies ķildu skaits, taču fiziskas
vardarbības gadījumu skaits ģimenēs pagaidām nav pieaudzis,” norāda
Sadovskis.
Foto: no arhīva
