Aiz Bērzes dzirnavu durvīm vienmērīgi dūc turbīna. Skaņa līdzīga motoram, ko griež iekšdedzes dzinēja kloķa-klaņa mehānisms. Taču tur nav ne izpūtēja dūmu, ne motora karstuma, jo turbīna griežas ar upes spēku. Bērzes vidējais caurplūdums ir tikai mazliet vairāk nekā pieci kubikmetri sekundē (pavasara palos vai ziemā tas var mainīties vairāk nekā desmitkārt). Taču Bērzes dzirnavu hidroelektrostacijai spēka pietiek, lai gadā tā saražotu 450 tūkstošus kilovatstundu strāvas. Dzirnavas neatrodas īsti uz upes. Pie tām pienāk nepilnu sešsimt metru garš derivācijas kanāls. Zem pašas dzirnavu ēkas atrodas trīsarpus metru augsts ūdenskritums, kas arī darbina turbīnas un citus dzirnavu mehānismus. Kad dzirnavu īpašnieks Orvils Heniņš atslēdz durvis, aiz tām atklājas vesela mehānisku sistēma, kas saistās ar graudu malšanu.
Visu rakstu lasiet 1.– 7.septembra «Zemgales Ziņās»
Foto: Raitis Puriņš
