No 2022.gada bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai netiks ņemta vērā
alga par pēdējiem četriem mēnešiem pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas, paredz
Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā “Par
apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kurus 5.novembrī skatīs valdība.
Likumprojekts paredz noteikt, ka no 2022.gada
1.janvāra bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai vidējo apdrošināšanas iemaksu
algu noteiks no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12
kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāra mēnešus pirms
mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums un persona ieguvusi bezdarbnieka
statusu vai persona pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu. Pašlaik pabalsta
aprēķinos netiek ņemti pēdējie divi mēneši.
Likums nosaka, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir
bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par
viņu ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam
ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa
iegūšanas dienas. Likumā ir noteikts, ka, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu, ņem
vērā personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par 12 kalendāro mēnešu
periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā persona
ieguvusi bezdarbnieka statusu.
Gadījumā, ja par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā
pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav
veiktas vai ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus un ja tās ir veiktas vai bija
jāveic arī par periodu pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, nosakot
tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo
16 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas, ja ir ievēroti pārējie
bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumi, vidējo apdrošināšanas iemaksu
algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas
apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu
beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona pieprasījusi
bezdarbnieka pabalstu.
Kā norāda LM, praksē arvien biežāk personas vienlaikus
esot sociāli apdrošinātas gan kā darba ņēmējas, gan kā mikrouzņēmuma
darbinieki. Ņemot vērā, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji nodokļa deklarāciju
sniedz Valsts ieņēmumu dienestam par iepriekšējo ceturksni, pabalsta apmēra
aprēķināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā neesot informācijas
par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja iemaksām.
Lai vienkāršotu un vienādotu sociālās apdrošināšanas
pabalstu aprēķinu arī personām, kuras vienlaikus ir gan darba ņēmēja, gan
mikrouzņēmuma darbinieka statusā, kā arī ņemot vērā informācijas pieejamību, LM
uzskata, ka nepieciešams likumā noteikt, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu
nosaka no apdrošinātās personas obligāto iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu
periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā
iestājies apdrošināšanas gadījums.
LM atzīmē, ka VSAA arvien biežāk saņem personu lūgumus
pabalstus pārskaitīt uz ārvalstu kontiem, tostarp uz tādām ārvalstīm, ar kurām
Latvijai nav noslēgts līgums sociālās drošības jomā vai kura nav Eiropas
Savienības dalībvalsts, Šveice un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts. Šādi
lūgumi pārsvarā tiekot pamatoti ar to, ka Latvijā personas kredītiestādes kontu
ir bloķējuši tiesu izpildītāji.
LM atzīmē, ka valsts tiesībās darbojas vispārējais
tiesību princips, ka atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu.
Starptautiskajā praksē katra valsts savus piešķirtos pabalstus ieskaita
personas kredītiestādes kontā valstī, kura piešķīrusi pabalstus. Lai pabalstu
pārskaitītu uz personas kredītiestādes kontu citā valstī, jābūt tiesiskam pamatam
to darīt. Ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka pabalstus var pārskaitīt uz
kredītiestādes kontiem citā valstī, un arī saskaņā ar regulu vai starpvalstu
līgumu pabalsts netiek eksportēts, tad nav tiesiska pamata pabalstus pārskaitīt
uz personas kredītiestādes kontu citā valstī. Turklāt personai nav no konkrētas
tiesību normas izrietošas publiskās subjektīvās tiesības pieprasīt iestādei,
lai tā skaita pabalstu uz kontu citā valstī.
Kā uzsver LM, no Satversmes izrietošais valsts
pienākums garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu Latvijas teritorijā
dzīvojošiem valsts pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiek realizēts arī
saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu, kas paredz valsts garantētu naudas
izmaksu no garantiju fonda gadījumos, kad kredītiestādes darbība tiek apturēta.
Līdz ar to, pārskaitot pabalstus un pensijas uz citiem kontiem, kas nav konti
kredītiestādēs vai ir konti citā valstī, ir risks, ka persona nesaņem
pienākošos pabalstu vai pensiju un valsts nevarēs izpildīt tai uzlikto pienākumu,
atzīmē ministrija.
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektā iekļauta
norma par pabalstu izmaksu, kas paredz pabalstu pārskaitīt pabalsta saņēmēja
Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Vienlaikus norma
paredz, ka gadījumos, kad pabalsti piešķirti saskaņā ar Latvijas noslēgtu
starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes regulu par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un starpvalstu
līgums vai regula paredz pabalsta eksportu, tie var tikt pārskaitīti uz
pabalsta saņēmēja kredītiestādes kontu attiecīgajā līgumvalstī.
Līdzīgas izmaiņas tiks veiktas arī likumā “Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu”.
Foto: pixabay.com
