Jaunā koronavīrusa radītās krīzes dēļ bezdarbnieku pabalsta
izmaksas termiņu varētu pagarināt par četriem vai sešiem mēnešiem, šorīt
intervijā Latvijas Radio izteicās labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV
LV).
Viņa atzina, ka šajā situācijā strādājošajiem, kuri nonākuši
dīkstāvē, primāri varētu līdzēt valdības ieviestie dīkstāves pabalsti, taču tā
tas nebūs visos gadījumos. “Tāpēc mēs jau esam izvērtējuši dažādus
variantus un tuvākajā laikā iešu uz valdību ar piedāvājumu,” sacīja
ministre.
Petraviča atklāja, ka viņas piedāvājums, visticamāk, būs
bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu pagarināt par četriem vai sešiem
mēnešiem, taču pagaidām vēl neesot skaidrs, kādai vajadzētu būt šajā laika
periodā izmaksājamajai pabalsta summai.
Pēc ministres teiktā, pabalsta apmēram noteikti gan vajadzētu būt
tādam, lai cilvēks būtu motivēts iespējami ātrāk atgriezties darbā. Par visām
šīm detaļām vēl notikšot pārrunas.
LETA jau ziņoja, ka šī gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā
“Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”, kas ļāva samazināt
bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu par vienu mēnesi, proti, līdz astoņiem
mēnešiem. Tomēr pēc ārkārtējās situācijas iestāšanās saistībā ar Covid-19
Petraviča paziņoja, ka Labklājības ministrija (LM) tuvākā laikā varētu rosināt
pārskatīt pabalsta izmaksas ilgumu atsevišķām grupām.
Gada sākumā spēkā stājušies likuma grozījumi ļāva bezdarbnieka
pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem
mēnešiem. Tāpat tika samazināts arī bezdarbnieka pabalsta apmērs, samazinot
izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra
uz 75%, par piekto un sesto mēnesi – no 75% uz 50%, un par septīto un astoto
mēnesi – no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
Taču ministre pagājušajā nedēļā atzina, ka situācija ir krasi
mainījusies un viņa nav gribējusi uzreiz sākt diskusiju par kārtējo termiņa
pagarināšanu, taču ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks viņu papildināja,
ka “atsevišķos gadījumos varbūt būs jāpagarina bezdarbnieku pabalsta izmaksas
un pagaidām nav zināms par ko tieši varam runāt, laiku, apmēru, vai jāiesaldē
pašreizējais izmaksas apjoms”.
Petraviča arī norādīja, ka pašreizējā sociālā budžeta uzkrājums ir
vairāk nekā viens miljards eiro, tomēr, lai neradītu lielāku slogu uz to, darba
devēji tiek mudināti rūpīgi izvērtēt, vai tiešām darbinieks ir jāatlaiž.
Sociālās apdrošināšanas budžets ļoti rūpīgi reaģē uz pašreizējiem notikumiem,
bet, kā piebilda Alliks, tālākā speciālā budžeta nākotne ir atkarīga no
ekonomikas un tās spējas atgūties.
Vaicāts, vai nākotnē nevarētu rasties izaicinājumi bezdarbnieku
pabalsta izmaksā, valsts sekretārs norādīja, ka iepriekšējās krīzes laikā
kopumā tika atlaisti aptuveni 250 000 cilvēki, kas liecina par sociālās
apdrošināšanas sistēmas kapacitāti.
Šobrīd Latvijas uzņēmumi pārprofilējas un uzsāk ražot pašreiz
nepieciešamās preces, stāstīja ministre, piebilstot, ka katrs šajā situācijā
izvērtē to kā varētu turpināt darbu un darīt ko citu. Turpretim Alliks mudināja
iedzīvotājus pielāgoties pašreizējai situācijai. “Šis ir jaunu,
netradicionālu risinājumu laiks,” sacīja valsts sekretārs.
Foto: pixabay.com
