Kaut arī strīdīgi, trijiem deputātiem (Gunāram
Kurlovičam, Aigaram Rublim un Laurim Zīvertam) balsojot “pret” un vienam
(Robertam Šlegelmilham) atturoties, ceturtdienas Jelgavas pilsētas domes sēdē 11
domes pozīciju atbalstošie deputāti pieņēma lēmumu vēl uz trim gadiem pagarināt
termiņu, kura laikā SIA “Jelgava tirgus” privātīpašniekiem Vladimira šalajevam
un Uldim Laizānam ir jāizveido jaunais tirgus pie dzelzceļa stacijas adresē
Sporta ielā 2b un Zemgales prospektā 19 a, sabiedrībā nerimstas diskusijas par
šo tematu. Biedrība “Jelgavas attīstībai” noliedz, ka domes lēmums par termiņa
pagarināšana būtu attaisnojams.
zz.lv jau rakstīja, ka pašvaldības izpilddirektore
Irēna Škutāne argumentējot to, kāpēc jaunā tirgus izveidošana noteiktajā
termiņā (laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam) nav bijusi iespējama, minēja
divus iemeslus.
Pirmkārt, 2017.gada novembrī pati Jelgavas
dome bija viesusi izmaiņas pilsētas teritorijas plānojumā, samazinot apbūves
augstumu pilsētas administratīvajā teritorijā (tostarp Sporta ielā 2B un
Zemgales prospektā 19A) no 30 metriem līdz 15 metriem. Taču projekta
attīstītāju otrajā kārtā plānotās būves, kas saistās ar lielveikalu, kinoteātri
un satiksmes termināli (nevis tirgus paviljonu), būtu augstākas. Tāpēc
teritorijai Sporta ielā 2B un Zemgales prospektā 19A nācās
izstrādāt īpašu lokālplānojumu abām teritorijām.
Lokālplānojuma izstrāde tika sākta tikai 2018.gada
jūnijā. Tādējādi tikai 2018. gada oktobrī Jelgavas domē varēja būt iesniegts
būvprojekts minimālā sastāvā, kas ir nepieciešams būvatļaujas saņemšanai.
Par otru kavējuma iemeslu I.Škutāne minēja to, ka
pašvaldības Būvvaldes 2019. gada 9. janvārī izdoto jaunā tirgus būvatļauju
apstrīdēja biedrība “Jelgavas attīstībai.” Te gan jāskaidro, ka 2019. gada martā Jelgavas dome izdoto
Būvatļauju atstāja spēkā, un biedrība “Jelgavas attīstībai” šo lēmumu
neapstrīdēja tiesā (2019. gada aprīlī biedrība vienojās ar SIA “Jelgavas
tirgus” par to, ka būvprojektam tiks veiktas izmaiņas un nerosinās tiesvedību
būvatļaujas jautājumā). Tomēr I.Škutāne atzīmēja, ka arī šī nepilnu trīs mēnešu
ilgā aizture ievērojami kavēja projekta īstenošanu.
Pirms domes sēdes biedrība “Jelgavas attīstībai”,
iepazinusies ar domes lēmuma projektu, bija izsūtījusi deputātiem un medijiem
paziņojumu. Tajā deputāti tika aicināti lemt par
Jelgavas tirgus attīstītāju sodīšanu ar naudas sodu par to, ka nav
izpildītas 2016. gadā noslēgtās līgumsaistības.
Otrkārt, biedrība domes deputātiem ieteica lemt
par līguma izbeigšanu ar apšaubāmo attīstītāju. Biedrība vēstulē uzsvēra, ka domes lēmuma
projekts pēc būtības nesniedz pamatotus iemeslus
jaunā tirgus izveides termiņa pagarināšanai jaunā tirgus izveidei, un minētie
I.Škutanes argumemti ir interpretēti pretēji to būtībai un loģikai.
“Lokālplānojuma izstrāde nekādi nevarēja
ietekmēt jaunā tirgus izbūvi. Zemes gabalos Sporta ielā 2B un Zemgales
prospektā 19A saskaņā ar “Multimodālā centra attīstības konceptu“ bija
paredzēta kompleksa būvniecība divās pēc būvapjoma un
funkcijas nodalītās kārtās.
Pirmajā kārta realizācijai tika
virzīta būvniecības iecere tikai un vienīgi jaunajam tirgum un ar to
saistītajai autostāvvietai. Bet jaunā tirgus projekta būvapjoms
nepārsniedz 15 metru augstumu, kādu jau ilgstoši pieļauj Jelgavas teritorijas
plānojums un apbūves noteikumi. To apliecina arī tas, ka pašvaldības Būvvalde
izdeva būvatļauju jaunajam tirgum jau 2019. gada 9. janvārī, bet
lokālplānojums stājies spēkā 2019. gada 9. jūlijā jeb pusgadu vēlāk.
Tādējādi pati Jelgavas pašvaldība, izdodod būvatļauju, ir atzinusi, ka
lokālplānojuma izstrāde nebija priekšnoteikums jaunā tirgus būvniecībai un tā
izstrāde neietekmē tirgus projekta virzību un būvniecību. Apstāklis, ka
attīstītājs tikai 2018.gada nogalē iesniedza jaunā tirgus būvprojektu minimālā
sastāvā, ir paša jaunā tirgus attīstītāja atbildība, to varēja darīt visu
iepriekšējo trīs gadu laikā. Jaunā tirgus projektēšana varēja tikt uzsākta
uzreiz pēc domes 2016.gada jūlijā pieņemtajiem lēmumiem. Līdz pat šim brīdim
nav pastāvējuši objektīvi šķēršļi, kas kavētu jaunā tirgus būvniecību,”
secināts biedrības “Jelgavas attīstībai” izplatītajā vēstulē.
Biedrība pastāv uz to, ka arī 2019. gadā
izsniegtās būvatļaujas apstrīdēšana, ko veica biedrība “Jelgavas
attīstībai”, nevar būt iemesls pagarināt termiņu tirgus izveidei. Pirmkārt,
Būvniecības likums un Administratīvā procesa likums skaidri paredz būvatļaujas
apstrīdēšanas iespēju ar konkrētu termiņu, un ar to attīstītājam ir jārēķinās.
Otrkārt, biedrība apstrīdēšanas iesniegumu
iesniedza domē 2019.gada 11. februārī, bet dome lēmumu par apstrīdējuma
noraidījumu pieņēma tikai
28. martā, tādējādi pārsniedzot maksimālo mēneša termiņu, kurā
lēmums būtu bijis jāpieņem. Turklāt Būvatļaujas apstrīdēšanas fakts neapstādina
būvatļaujas darbību. Kamēr vien būvatļauja nav atcelta, attīstītājs var
projektēt un pat veikt būvdarbus.
Biedrība piezīmē, ka bija centusies nākt
pretī SIA “Jelgavas tirgus” un 2019. gada 23. aprīlī ar šo uzņēmumu
noslēdza vienošanos par strīda izbeigšanu būvatļaujas jautājumā ar nosacījumu,
ka projektā tiks veikti vairāki sabiedrībai un lietotājiem kopumā aktuāli
uzlabojumi.
Tātad šajā kontekstā labākajā gadījuma
varētu runāt par vienu mēnesi, bet ne trīs gadiem. Biedrībai ir kļuvis zināms,
ka trīs mēnešu laikā kopš vienošanās noslēgšanas 23. aprīlī ļoti
problemātiskais projekta attīstītājs nav veicis nekādus uzlabojumus, un
būvprojekts būvvaldē nav virzīts. “Mēs esam ne tikai par to, lai jaunais tirgus
būtu jelgavniekiem patīkams, bet arī par godīgu uzņēmējdarbību,” saistībā ar
problēmām Jelgavas tirgus sakarā teic biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes
priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.
Vairāk 1. augusta “Zemgales Ziņās”
Foto: no arhīva
