No kopējā īpašnieku skaita Latvijā
kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence
ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās
kooperatīvos, intervijā pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku
biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk
vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir
iesaistījušies kooperatīvu darbībā.
Muižnieks pastāstīja, ka meža
īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp
iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā
Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.
LMĪB valdes priekšsēdētājs arī
atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties
meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu
īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji
pieaug.
Viņš arī piebilda, ka meža zemju
tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja “Latvijas
Valsts meži” (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un
fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu
īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi
ar Vācijas kapitālu. “Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu
ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs,” sacīja Muižnieks.
Viņš uzsvēra, ka tirgus nebūtu
aktīvs, ja būtu tikai pircēji, taču aktīvi ir arī pārdevēji.
Pirms pāris gadiem LMĪB sadarbībā ar SKDS veiktajā meža
īpašnieku aptaujā noskaidrojies, ka tolaik 12% meža īpašnieku
varētu apsvērt pārdot savu mežu, bet 5% jau meklē pircēju.
Muižnieks gan atzina, ka līdz ar
kokmateriālu cenu kritumu sarukušas arī meža īpašumu cenas.
“Parasti tad, kad ir ļoti labas koksnes cenas, vairāk tiek
pārdotas cirsmas, nevis īpašumi, savukārt tad, kad koksnes cenas
ir zemākas, tad vairāk tirgū parādās īpašumi,” viņš
skaidroja.
Pēc LMĪB vadītāja teiktā, investors
jebkurā gadījumā izvērtē gan zemes auglību, gan novietojumu,
gan infrastruktūru, gan aprobežojumus utt. Vairumā gadījumā
lielāko daļu cenas veido attiecīgajā brīdī kokaudzes
attiecīgajā mežā. “Ja tur ir audzes, kas tuvākajā laikā
sasniegs ciršanas vecumu, skaidrs, ka šāds īpašums būs
vērtīgāks nekā tāds, kur ir tikai iestādītas jaunaudzes,”
viņš sacīja.
LMĪB vadītājs arī atzina, ka
lielākais privāto mežu īpatsvars ir Vidzemē un Latgalē, kas ir
jau vēsturiski izveidojies. Tur, kur 1940.gadā bija valsts meži,
arī palika valsts īpašumā, bet privātie īpašumi arī ir
veidojušies, aizaugot mazāk auglīgām lauksaimniecības zemēm.
Vienlaikus viņš piebilda, ka Latgalē
situācija nedaudz atšķiras no pārējiem reģioniem. Tur ir vairāk
meža īpašnieku, bet paši īpašumi ir mazāki saistībā ar
mantošanas tiesībām un Latvijas vēsturi. Vidzemē lielākoties
visu īpašumu mantoja vecākais dēls, bet Latgalē visi īpašumi
tika sadalīti starp visiem bērniem, līdz ar to īpašumu struktūra
veidojās sadrumstalotāka. Taču kopumā lielāks privāto mežu
īpatsvars ir Vidzemē.
Pēc viņa sacītā, jau vēsturiski
valstij ir piederējuši lielie mežu masīvi, bet privāto īpašumu
platības nav bijušas īpaši lielas. Taču kopumā Latvija pēc
mežu īpašumu vidējā lieluma neatrodas Eiropas topa lejasgalā.
Muižnieks arī piebilda, ka līdz ar
konsolidāciju vidējai privātā meža platībai Latvijā ir
tendence palielināties. Ļoti strauji pieaug to īpašnieku
īpatsvars, kuriem pieder vairāk par 50 hektāriem meža.
Komentējot to, vai tuvākajā laikā
Latvijā varētu notikt kādi lieli mežu pārdošanas darījumi,
Muižnieks atbildēja noliedzoši. Pēc viņa sacītā, tik lielas,
koncentrētas platības, kāda tika pārdota pagājušajā gadā,
citiem nav. Taču investori ir aktīvi un darījumi notiek.
LMĪB ir dibināta 2005.gadā un pārstāv
meža īpašnieku intereses nacionālā un starptautiskā līmenī.
Par biedrības biedru var kļūt jebkurš meža īpašnieks
neatkarīgi no īpašuma lieluma un uzņēmējdarbības formas.
Foto: no arhīva
