Ne tikai Latvijas biškopji, bet
sabiedrība kopumā arvien aktīvāk iestājas par pesticīdu
izmantošanas samazināšanu rūpēs par apputeksnētājiem un vides
aizsardzību, informē Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes
priekšsēdētājs Armands Krauze.
“Ir sajūta, ka sabiedrība vairs
nevēlas dzīvot pa “vecam” un vēlas, lai kaitīgās
vielas lieto mazāk,” sacīja Krauze, norādot, ka līdzīgs kā
Latvijā ir arī Eiropas sabiedrības vispārējais noskaņojums, ko
apliecina 20.maijā Eiropas Komisijas (EK) prezentētās Eiropas Zaļā
kursa galvenās stratēģijas, kur EK tostarp prasa līdz 2030.gadam
par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu.
Krauze teica, ka Latvijas biškopji
kopumā atbalsta Eiropas Zaļā kursa galvenās stratēģijas un
iestājas par tām. Tāpēc arī nozare aktīvi pievērš sabiedrības
uzmanību glifosātu un pat tādu pesticīdu lietošanai, kas
negatīvi neietekmē bites, bet kuru klātbūtne var tikt konstatēta
atsevišķā lauksaimniecības produkcijā.
Viņš teica, ka augļkopji un dārzkopji
Latvijā saimnieko videi draudzīgi, taču salīdzinoši vairāk
miglo graudkopji, lai gan ar tie, Krauzes ieskatā, varētu
saimniekot videi draudzīgāk. “Vislielākās domstarpības
biškopjiem ir ar lielajām graudkopības saimniecībām, kas
miglotāju jaudas nav saskaņojušas ar platībām. Ja ievēro
miglošanai atļauto laiku, piemēram, insekticīdus lieto nakts
stundās, izņemot pārlieku vējainas vai slapjas naktis, miglošanai
atliek maz laika. Tāpēc arī pārkāpumus konstatē,” sprieda
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs.
Krauze nevarēja komentēt to, cik ir
šādu pārkāpumu. Vienlaikus viņš pastāstīja, ka biškopji
bieži cenšas šāda tipa situācijas atrisināt pārrunu ceļā un
no sākuma dodas pie konkrētā graudaudzētāja aprunāties. “Ja
viss tiek pārrunāts, bieži vien konflikta situācijas neveidojas.
Taču konfliktsituācijas veidojas, ja graudaudzētājs nerunā,”
viņš teica.
Pēc Krauzes teiktā, šim pavasarim ir
raksturīgs, ka sabiedrība biežāk ziņo gan par miglošanu pārāk
lielā vējā, gan par aizsargjoslu pārkāpumiem un citiem augu
aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumiem.
Jau ziņots, ka Latvijas Dabas fonds
(LDF), Latvijas Biškopības biedrība un Ekodizaina kompetences
centrs iesniegšanai zemkopības ministram aicināja Latvijas
iedzīvotājus parakstīt petīciju, kurā pieprasīts ES lēmumu
pieņēmējiem aizsargāt bites, balsojot par pienācīgu pesticīdu
risku izvērtēšanas procesu.
Arī citu ES dalībvalstu organizācijas
un pilsoņi ar šo petīciju aicina atbildīgās ministrijas
apstiprināt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA)
2013.gadā EK uzdevumā izstrādātās “Bišu vadlīnijas”, kurās
vērtēta trīs neonikotinoīdu grupas insekticīdu – midakloprīda,
klotianidīna un tiametoksama – ietekme uz apputeksnētājiem.
Pagājušā gada pavasarī EFSA
publicēja savu atzinumu, kurā apstiprinājās visu trīs vielu –
midakloprīda, klotianidīna un tiametoksama – kaitīgums, kam sekoja
ES dalībvalstu vairākuma atbalstīts EK lēmums būtiski ierobežot
šo vielu lietošanu lauksaimniecībā.
Foto: no arhīva
