Piektdien noslēdzās BOVA* intensīvie kursi maģistrantiem. Tajos mežkopības, mežsaimniecības un vides zinātņu studenti no piecām augstskolām guvuši zināšanas par koksnes biomasas ieguvi un izmantošanas iespējām.
Piecās dienās studenti iepazinušies ar koksnes biomasas ražošanas iespējām Baltijas valstīs un pieredzi ārvalstīs, tās nozīmi klimata kontekstā, lapu koku audzēšanu biomasas ieguvei un uzņēmējdarbības modeļiem biomasas ražošanā. Līdztekus teorētiskām lekcijām studentiem bija iespēja arī doties uz mežu un vērot Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta «Silava» ierīkotus eksperimentālus kārklu stādījumus, apmežotas izstrādātās kūdras raktuves un hibrīdo apšu plantācijas Salaspils apkārtnē. Lapu koku stādījumus studenti varēja salīdzināt Rembatē, informē LLU Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Laine Orbidāne.Kursu vadītājs, Meža fakultātes (MF) docents Āris Jansons uzsver, ka lielākais ieguvums jauniešiem ir radītā izpratne par koksnes biomasas ražošanu kopumā: «Ir pieejams daudz teorētiskas informācijas par enerģētiskās koksnes audzēšanu, taču informācija ir izkaisīta un tai trūkst apkopojuma. Ja internetā var atrast specifisku informāciju, piemēram, par kārklu šķirnēm, ir grūti sasaistīt to ar citu kultūru – baltalkšņu vai hibrīdo apšu – audzēšanu. Šī iemesla dēļ kursi, kas ļauj gūt kopējo priekšstatu, bija ļoti nepieciešami.»Ā.Jansons norāda, ka studentiem vizuālo priekšstatu palīdzēja veidot demonstrējumi mežā. Diemžēl pašiem iesaistīties un praktiski veikt mērījumus nebija iespējams laika apstākļu, galvenokārt, dziļās sniega segas dēļ.«Pastāv būtiska atšķirība starp hibrīdapses demonstrēšanu uz ekrāna un iespēju pārliecināties dabā, ka desmit gadu laikā tā patiešām sasniegusi izmērus, kas divreiz pārsniedz turpat blakām augošos bērzus. Iespēja salīdzināt un vērot stādījumus klātienē dod vairāk nekā teorētiskā bāze, un ļauj viegli uztvert un saprast,» skaidro kursu vadītājs.Arī studenti atzīst, ka kursi ļāvuši paraudzīties uz studijās apgūto ar citu skatījumu. LLU maģistrante Klinta Lāce, kas Meža fakultātē apgūst meža ekoloģiju un mežkopību, stāsta: «Ieguvu daudz detalizētas informācijas, kuru studiju laikā biju palaidusi garām un nebiju sīkāk par to interesējusies. Lai gan esmu apguvusi izvēles studiju priekšmetu par koksnes biomasas izmantošanu energoresursiem, šīs priekšmeta ietvaros nebiju interesējusies, kā biomasas ieguve un izmantošana notiek citās valstīs, piemēram, Zviedrijā un Somijā. Par savu valstu pieredzi pastāstīja arī studenti no Lietuvas un Igaunijas.»Kursos iesaistījušies studenti ne vien no BOVA, bet arī NOVA sadarbības tīkla augstskolām. Ā.Jansons norāda, ka NOVA studentiem priekšzināšanas par koksnes biomasas ieguvi ir lielākas, jo enerģētisko kultūru audzēšana Ziemeļvalstīs ir tradīcijām bagātāka un šim mērķim atvēlētas lielākas platības nekā pie mums.Kā informē LLU Ārlietu daļas ārējo sakaru koordinators Gatis Kasparinskis, dalībai kursos interesenti no Ziemeļvalstīm bija pieteikušies lielā skaitā, taču daļai no viņiem nācies atteikt. G.Kasparinskis skaidro, ka šie ir BOVA kursi un priekšroka dodama Baltijas valstu studentiem. Taču, lai ļautu kursus apmeklēt pēc iespējas lielākam maģistrantu skaitam, šoreiz atvēlētas 28 vietas. Parasti šāda veida intensīvajos kursos piedalās 15 līdz 20 studentu.*BOVA ir Baltijas valstu, bet NOVA – Ziemeļvalstu lauksaimniecības, mežkopības un veterinārmedicīnas augstskolu sadarbības tīkli, kas sadarbojas galvenokārt stratēģisku attīstības virzienu izstrādē un kopīgu maģistrantūras, doktorantūras un mācībspēku kvalifikācijas celšanas intensīvo kursu un programmu izveidē.
