Vairākas reizes “Ziņu” redakcijā neatlaidīgi atbalstu
meklēja 77 gadus vecais jelgavnieks Aleksejs Gaidamovičs. Savam
vecumam neparasti mundrs vīrs, kas bieži vien sēņo un ogo, strādā
dārza darbus, kā arī darbojas Jelgavas Pensionāru biedrībā, kur
viņu vairāk pazīst ar vārdu Aleksis. Vecais vīrs aizrautīgi
stāstīja par savām bērnības mājām – Vecsvirlaukas pagasta
Dabīsiem. No šīm mājām mūsdienās nav palicis nekas, taču
Gaidamoviča kungs aizrautīgi runāja par to, ka agrākajā māju
pagalmā aug ozols, kas noteikti ir dižkoks un noteikti īpaši
jāsaudzē.
Ceļvedis uz bērnības vietām
Ik pa laikam Dabas aizsardzības pārvalde rīko dižkoku
apzināšanas akcijas. Šādā akcijā 2015. gada nogalē Jelgavas novadā vien atklāti
32 iepriekš nereģistrēti dižkoki, taču Jaunsvirlaukas pagastā neviens no tiem
reģistrēts nebija. Tā redakcijā nolēmām doties ekspedīcijā uz Alekseja
Gaidamoviča norādīto vietu. Ekspedīcijas vadību uzņēmās arborists un koku
eksperts Gvido Leiburgs. Viņam līdzi bija nepieciešamie instrumenti, ar kuru
palīdzību varētu noteikt koka parametrus un līdz ar to atbildēt uz jautājumu, vai
Alekša bērnības ozols ir dižkoks vai nav.
Foto: no “Ziņu” arhīva. Visu rakstu lasiet 8.augusta “Zemgales Ziņās”
