Pirms lemt par Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumu samazināt
bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru, Saeimas deputātiem vajadzētu
pārliecināties par likumprojekta atbilstību Satversmei, atzinumā deputātiem
raksta Saeimas Juridiskais birojs.
Juridiskais birojs uzsver, ka garantētā sociālā
nodrošinājuma līmeņa samazinājums ir vērtējams kā Satversmes 109.pantā ietverto
tiesību ierobežojums, tāpēc Saeimai ir pienākums izvērtēt likumprojekta
atbilstību Satversmei, tostarp pārliecināties, ka paredzētie tiesību
ierobežojumi – konkrētajā gadījumā bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma un
izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta proporcijas samazinājums no 2020.gada
1.janvāra – atbilst samērīguma principam.
Likumdevējam ir pienākums pārliecināties, ka
izraudzītais regulējums nav izvēlēts patvaļīgi, tā pamatā ir racionāli un
objektīvi apsvērumi, bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma un apjoma
samazinājums nav nesamērīgs, kā arī apsvērt paredzētā regulējuma alternatīvas,
raksta Saeimas juristi.
Juridiskā biroja skatījumā, no likumprojekta
anotācijas skaidri un nepārprotami neizriet vērtējums par ierobežojuma
atbilstību Satversmes 109.pantam, tāpēc deputāti tiek aicināti prasīt
likumprojekta autoru detalizētu skaidrojumu par izvēlētā regulējuma atbilstību
Satversmei un “tikai tad, ja ir gūta pārliecība, ka gan bezdarbnieka
pabalsta izmaksas ilguma saīsināšana, gan izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta
proporcijas samazinājums no janvāra atbilst samērīguma principam”, lemt
par tā pieņemšanu.
“Lai gan tiesiskās paļāvības princips neizslēdz
valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu, tomēr valstij ir jāņem
vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt
izveidojusies likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība,” atzinumā raksta
Saeimas Juridiskais birojs.
Lai aizsargātu personu tiesisko paļāvību gadījumā, kad
persona ieguvusi bezdarbnieka statusu līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās
brīdim, likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus un noteikt, ka
personai, kura bezdarbnieka statusu ieguvusi līdz 2019.gada 31.decembrim,
bezdarbnieka pabalstu piešķir, aprēķina un izmaksā saskaņā ar tiesību normām,
kas ir spēkā līdz šim datumam.
“Tomēr vēršam uzmanību, ka šis nosacījums
pietiekami skaidri nenorāda, kuras tiesību normas ir piemērojamas gadījumā, kad
12 mēnešu periodā persona bezdarbnieka statusu zaudē un iegūst atkārtoti,”
atzinumā raksta Saeimas juristi un atgādina, ka Satversmes tiesa ir atzinusi,
ka Saeimas pienākums ir rūpēties par to, lai tiesību normas tiktu formulētas
tik nepārprotami, ka tās varētu interpretēt pareizi. “Attiecīgi aicinām
precizēt likumprojektā piedāvāto pārejas noteikumu, aizsargājot arī to personu
tiesisko paļāvību, kuri bezdarbnieka statusu ieguvuši līdz 2018.gada
31.decembrim un turpmāko 12 mēnešu periodā to atkārtoti ieguvuši no
jauna,” aicina Juridiskais birojs.
Tikmēr LM problēmas ar ieceres atbilstību Satversmei
neparedz. Vērtējot izmaiņu atbilstību Satversmes 105.pantam, kas nosaka, ka
ikvienam ir tiesības uz īpašumu, ministrija pauž nostāju, ka tiesības uz
īpašumu ietver valsts tiesības ierobežot īpašuma izmantošanu saskaņā ar
sabiedrības interesēm, kas izrietot no īpašuma sociālās funkcijas – katram
īpašniekam ir pienākums rēķināties ar citu interesēm.
“Personas veiktās valsts sociālās apdrošināšanas
iemaksas attiecīgajā periodā garantē personai tiesības uz atbalstu bezdarba
gadījumā, taču negarantē konkrētu apmēru. Kamēr personai nav piešķirts
pabalsts, personai nerodas nedz īpašuma tiesības uz šo pakalpojumu, nedz arī
tiesības prasīt konkrēta apmēra pabalsta izmaksu nākotnē,” uzskata LM.
Vērtējot izmaiņu atbilstību Satversmes 109.pantam, kas
nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas,
bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos, LM norāda, ka Satversmes tiesa
ir norādījusi, ka valstij ir pienākums sniegt personai atbalstu bezdarba
gadījumā un gādāt, lai persona nepaliktu bez iztikas līdzekļiem, taču no
konkrētā Satversmes panta neizriet valsts pienākums personai bezdarba gadījumā
saglabāt to pašu vai līdzīgu ienākumu līmeni, kāds tai bija laikā, kad šī
persona bija nodarbināta.
“Bezdarba apdrošināšana, kā ikviena sociālās
apdrošināšanas joma, ir balstīta uz solidaritātes principu, vienlaikus sekmējot
valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspēju,” savu nostāju
pamato LM, “bezdarbnieka pabalsta mērķis ir garantēt personai ienākumus
laikā, kad tā nevar aktīvi iesaistīties darba tiesiskajās attiecībās un sevi
nodrošināt. Šis mērķis tiek sasniegts, izmaksājot bezdarbnieka pabalstu.
Vienlaikus, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, bezdarbnieka pabalsta samazinājums
atbilst sabiedrības interesēm, lai veicinātu bezdarbnieku ātrāku atgriešanos
darba tirgū.”
LM domā, ka izmaiņām ir leģitīms mērķis – nodrošināt
sabiedrības labklājību, motivējot bezdarbniekus intensīvāk meklēt darbu, kā arī
veicināt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspēju.
“Ņemot vērā mērķi – veicināt bezdarbnieku
atgriešanos darba tirgū, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu,
vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai, lai paaugstinātu
minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma
pabalstu personām ar invaliditāti, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu
sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu
tiesiskās intereses,” deputātiem raksta LM.
LM tomēr ir piedāvājusi precizēt konkrēto likuma normu
par personām, kas gada laikā atkārtoti pieprasījušas bezdarbnieku pabalstu,
šaubas par kuru paudis Saeimas Juridiskais birojs. Savukārt no deputātiem likuma
izmaiņu koriģēšanai saņemti tikai divi priekšlikumi – no Zaļo un zemnieku
savienības un “Saskaņas” politiķiem, kuros abos piedāvāts atteikties
no LM rosinātajām izmaiņām.
Kā ziņots, Saeima 30.oktobrī pirmajā lasījumā
atbalstīja grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”,
paredzot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz
astoņiem kalendārajiem mēnešiem.
Likumprojekts paredz samazināt bezdarbnieka pabalsta
izmaksas ilgumu no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un izmaiņas
bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta
proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi
no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā
bezdarbnieka pabalsta.
Kā apgalvo LM, izmaiņas paredzētas, lai motivētu
ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos
sociālās apdrošināšanas sistēmā.
Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti
finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz
80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt
valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un
valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz
122,69 eiro.
LM uzsvēra – ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas
bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas
dokumentā “Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai
2020.-2021.gadam” noteiktos pasākumus.
Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba
tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus
radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas
pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura
sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses.
Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.
Foto: pixabay.com
