Godinot Brīvības cīņu varoņus, Jelgavas un Ozolnieku novada jaunsargi, zemessargi, kā arī pašvaldības pārstāvji 20. novembrī pulcējās Līvbērzes pagasta Vārpas ciemā pie piemiņas akmens pulkveža Artūra Kēlera vadītajai kaujas grupai. Savukārt jelgavnieki 21. novembrī rīkoja piemiņas brīdi pie Brīvības cīņu varoņu pieminekļa Meža kapos. Tajā pašā laikā ritēja arī «Ziņu» velopastaiga, kas ietvēra Brīvības cīņu pieminekļus pilsētā, kā arī Ozolnieku un Jelgavas novadā.
Spītējot drēgnajam vējam un lietum, gan jaunsargi, gan Zemessardzes veterāni pulcējās uz tradicionālo piemiņas brīdi pie 2009. gadā Vārpas ciemā atklātā pieminekļa pulkveža A.Kēlera kaujas grupai, kas 1919. gada 21. novembrī Jelgavu ieņēma virzienā no ziemeļiem.
Savukārt saulainajā 21. novembrī, tieši tajā datumā, kad pirms 96 gadiem izdevās no Bermonta karaspēka atbrīvot Jelgavu, piemiņas brīdi Meža kapos pie 1922. gadā atklātā pieminekļa rīkoja Jelgavas pilsētas Dome. Tajā piedalījās ne tikai pilsētas, bet arī arī Jelgavas novada vadības pārstāvji. Dziedāja diriģentes Agijas Pizikas vadītais koris, ar patriotisku Kārļa Skalbes dokumentālās prozas lasījumu uzstājās Jelgavas Jaunā teātra aktrise Zanda Zariņa.
Savukārt 55 kilometrus gara un sešas stundas ilga izvērtās «Ziņu» velopastaiga, kuras laikā tika godināti pieci Brīvības cīņu pieminekļi, sākot ar Rīgas 5. kājnieku pulka karavīriem veltīto Ozolnieku novada Cenu pagastā pie Skuju skolas un beidzot ar Lāčplēša sirdi – fragmentu no savulaik Kārļa Jansona veidotā Lāčplēša pieminekļa, kas tika atrasts un izcelts no zemes 1988. gada jūnijā.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 24. novembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Gaitis Grūtups
















