Ik dienas vairāk nekā 14,5 tūkstoši vieglo un smago automašīnu abos virzienos šķērso Dalbes krustojumu ar luksoforu Rīgas – Jelgavas šosejā. Vietējie, braucot no Rīgas, zina, ka šajā vietā, nogriežoties pa labi, kur norādīts ceļš uz Ozolniekiem, līdz Jelgavas centram iznāk par trim četriem kilometriem tuvāk. Taču, ja, sekojot norādei «Jelgava», turpināsi braukt taisni, trāpīsi rūpnieciskajā zonā pie Rubeņu ceļa vai Aveņciema pilsētas nomalē.
«Šovasar draugi no Igaunijas šajā vietā aizbrauca manis ieteiktajai «Ozolnieku» norādei garām un pēc tam maldījās,» stāsta Pārlielupes iedzīvotājs autotransporta uzņēmuma SIA «Migar» valdes loceklis Aleksandrs Maļko. Līdzīgas problēmas bijušas ne vienam vien. Rīgas žurnāliste Gunta Klismeta, kurai arī gadījies aizbraukt «garām Jelgavai», atzīst: «Latvijā tas diemžēl nav nekas jauns. Proti, lai pa taisnāko ceļu tiktu no Kuldīgas uz Rīgu, jāseko norādei «Talsi», bet no Dobeles uz Tērveti – norādei «Lietuvas šoseja». Tā arī, braucot uz Jelgavu, jāseko norādei «Ozolnieki»».Pēc valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» informācijas, pie Dalbes luksofora automašīnu plūsma dalās apmēram līdzīgi – viena puse aiziet uz Ozolniekiem, otra – uz Jelgavas apvedceļu. «Būtu loģiski šajā krustojumā norādei «Ozolnieki» pievienot norādes «Jelgavas centrs» vai «Pārlielupe»,» teic Ozolnieku autotransporta uzņēmuma «Dreamway» direktors Andris Ozoliņš. Taču, lūkojoties uz šo situāciju ar Ozolnieku iedzīvotāju skatu, piebilst, ka nevēlētos gan, lai palielinātos caur ciemu caurbraucošo automašīnu plūsma. «Rītos ap pulksten astoņiem deviņiem un vakarā ap pieciem sešiem mašīnas pa Ozolnieku Rīgas ielu iet vienā strīpā, ka, piemēram, tagad ar sniega šķūri grūti uzbraukt,» stāsta A.Ozoliņš. Visi aptaujātie diezgan vienprātīgi atzina, ka «treknajos gados» būvētais Dalbes krustojums nav izdevies. Tur uzstādītais luksofors uzlabo satiksmes drošību, bet agrākais labais pagrieziens virzienā no Rīgas uz Ozolniekiem vecās šosejas gabals, kas tagad rekultivēts par zaļo zonu, bijis autovadītājiem draudzīgāks.«Ja tu mazliet aizdomājies un savā nodabā brauc no Rīgas uz Jelgavu pa labo joslu, piepeši vari atdurties pret drošības saliņu, kas atdala pagriezienu uz Ozolniekiem no taisnes, kas ved uz pilsētas apvedceļu. Ne vienam vien tā ir gadījies,» par saviem novērojumiem stāsta autoskolas instruktors Jānis Batņa. SIA «Autoremonts» padomes priekšsēdētājs Aivars Rokjānis piebilst, ka satiksmes drošībai ir ļoti svarīgi, lai Dalbes krustojums, kā tas ir paredzēts, tumsā būtu pietiekami izgaismots.«Latvijas valsts ceļu» pārstāvis Māris Zaļaiskalns teic, ka šajā krustojumā izveidot norādi uz Jelgavu caur Ozolniekiem, kā arī to, ka smagajiem auto braukt aizliegts, tehniski būtu diezgan sarežģīti. «Varbūt kādi īpaši gudrinieki ar zīmju kombinēšanu tur var kaut ko izdomāt,» teic M.Zaļaiskalns.No Dalbes krustojuma uz Jelgavas pusi var manīt ceļa uzbēruma paplašinājumu, kas bija domāts deviņdesmitajos gados sāktajam, bet tā arī nepabeigtajam četru joslu ceļam. Lietpratēji atzīst, ka šis autoceļa posms varētu izskatīties pavisam citādi, ja būtu attīstījies jau divtūkstošajos gados virzītais un tagad uz nenoteiktu laiku pārtrauktais ātrgaitas maģistrāles Rīga – Jelgava projekts.
