Dace Mozga dzīvo Ozolniekos un mācās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pēdējā kursā par skolotāju, savukārt vasarā viņa nolēma pieņemt izaicinājumu un piedalīties «Erasmus» apmaiņas programmā un doties uz Spāniju, lai vienu semestri studētu tur.
«Viss notika divu nedēļu laikā. Kopā ar kursa biedreni meklējām informāciju, zvanījām, kārtojām dokumentus. Augstskola nepalīdzēja,» atceras Dace.Par spīti visam, jaunietei gribējās pieņemt šo izaicinājumu, lai gan šķita, ka neizdosies. Bet -izdevās.Sākumā viss šķita kā ļaunākajā murgā. Izrādījās, mācību programmas nesakrīt, tādējādi bija jāapgūst papildpriekšmeti, bet pretimnākšana «Erasmus» studentiem Spānijā nekāda lielā nav, jo pasniedzēji uzskata, ka viņi brauc izklaidēties un atpūsties.Iespēja noteikti jāizmantoDace uzskata, ka apmaiņas programma ir laba pieredze. Galvenais ieguvums studentei ir angļu valodas prasmju uzlabošana, jo galvenokārt sanāca runāt angliski.Spāņu valodu studente sāka apgūt kursos, bet nopietnāk to iemācījās citā ceļā.«Daži itāļi vēlējās ar mani un kursa biedreni iepazīties, draudzēties. Tā nu mēs lauzījāmies, un pamazām iemācījāmies,» stāsta Dace, kura tagad var brīvi sarunāties spāniski, lai gan pirms tam spāņu valodas zināšanas līdzinājās nullei.Viņa arī citiem ieteiktu piedalīties šādos pasākumos, jo veidojas jauni kontakti.«Pēc brauciena ļoti mainījusies uztvere, augusi pašapziņa. Iemācījos sadzīvot ar ļoti dažādiem cilvēkiem,» stāsta jauniete.«Protams, bija brīži, kad sailgojos pēc mājām, Ozolnieku miera un Rīgas burzmas, foršākajiem draugiem pasaulē, vājprātā feinās ģimenes un citiem,» atklāj Dace.Jūties kā vietējaisTopošā skolotāja studēja «Universidad de Murica», kur pavisam bija ap 200 apmaiņas studentu.«Klājās grūti. Nebija nekādu atlaižu. Tur, Spānijā, tu esi kā viņi,» atceras Dace, kurai it visā – gan mācībās, gan ikdienā – palīdzējuši draugi – «Erasmus» vecākie biedri. «Bez viņiem neizkultos.»Jāmācās bija daudz. Jāgatavo mājas darbi, prezentācijas, un viss spāniski.«Neilgi pēc ierašanās svešajā zemē vajadzēja veidot Anglijas karti, bet man jau tur nekā nebija. Pat zīmuļa. Karti uzzīmēju, bet – primitīvu. Vietējiem tā līdzinājās gandrīz bukletam,» atceras studente.Dace daudz mācījās par Angliju, bet viņa atzīst: «Dīvainākais ir tas, ka angļu valodas metodika priekšmetu skolotājiem notika spāņu valodā, jo, redz, vietējie angliski tik labi nesaprotot.»Krietnas zināšanas viņa apguvusi Anglijas kultūras priekšmetā.Smieklīgie pārpratumiDace nevar nepieminēt dažādos atgadījumus, kas šim apmaiņas braucienam piešķir «gardu smieklu garšu». Piemēram, donoru dienā viņa nodevusi asinis, kā dokumentu uzrādot autovadītāja apliecību. Vēlāk saņēmusi pateicību, kur jauniete uzrunāta: «Cienītā Vadītāja Apliecība!» Bet Dace dēvēta ne tā vien. Skolā pie studentu saraksta viņa pamanījusi sevi savādā vārdā – Dache Letona.Lai gan neskaitāmas reizes meitenes atkārtojušas, ka ir latvietes, lielākoties viņas dēvētas par krievietēm, jo spāņiem viss, kas atrodas aiz Itālijas, ir Krievija.
