Zinot, ka tirgū pieejami vien daži īres dzīvokļi, apķērīgākie to īpašnieki, sazvanīti pa sludinājumos norādītajiem telefona numuriem un taujāti par atlaidi, viltīgi noteic, ka ar izīrēšanu nemaz nesteidzas. Tādiem gan ilgi gaidīt līdz īrniekam, kas gatavs maksāt arī vairāk, var nenākties, jo sevišķi vasaras beigās Jelgavā valda īres dzīvokļu deficīts – tos apdzīvo studenti. Arvien nepieprasīti un par zemu maksu dabūjami ir trīs un vairāk istabu mitekļi, jo to potenciālos gribētājus atbaida komunālie maksājumi ziemas mēnešos.
Jelgavā divdesmit reižu mazāka īres dzīvokļu izvēle nekā «treknajos gados», labākos piedāvājumus izķer zibenīgi, «Ziņas» secina eksperimentā, uzdodoties par potenciālo īrnieku. Plašāk par secināto un eksperta viedokli lasiet laikrakstā ceturtdien.Patērētāju tiesību aizstāvji vērtēs, vai jaunā JAP braukšanas karte skolēniem ir labvēlīga klientiem«Ja neviena cita banka nav spējusi piedāvāt līdzvērtīgu pakalpojumu, pārkāpuma no konkurences viedokļa nav,» par Jelgavas jaunā parauga skolēna apliecību, kas vienlaikus būs arī mēnešbiļete, saka Konkurences padomes Juridiskā departamenta direktors Māris Spička. Savukārt SEB banka, kas vienīgā nodrošinās jauno pakalpojumu Jelgavas mācību iestāžu audzēkņiem, sola – izmaksas ģimenēm nebūs lielas.Virpuļviesuļi un negaisi Latvijas vasarām nav sveši«Visi atkal sūdzas, ka nav izbaudījuši vasaru,» par siltākā gadalaika untumiem šogad saka meteorologs Andris Vīksna. Viņš atzīst, ka laika apstākļi šogad ir līdzīgi iepriekšējo gadu vasarām un prognozē, ka stiprs vējš Jelgavā augustā parādīsies vien lietus laikā. Arī virpuļviesuļi, kas šogad konstatēti vairākās Latvijas vietās, neesot nekas neparasts, vienkārši tagad cilvēkiem ir līdzi mobilie telefoni un citas ierīces, ar ko virpuļviesuli iemūžināt. Plašāk par šo tēmu un laikapstākļu prognozi tuvākajām nedēļām – speciālistu komentāros laikrakstā ceturtdien.Virtuālā vēsture, pasteļi naktīs un LibertsLatvijas Nacionālais arhīvs iesaistījies starptautiskā projektā ar lietuviešiem un igauņiem – par Baltijas valstu bēgļu nometnēm Vācijā no 1944. gada līdz 1951. gadam. «Interesants projekts, jo no vienas puses, bēgļiem no visām trim mūsu valstīm liktenis it kā veidojies vienāds, tomēr atšķirības ir diezgan lielas,» stāsta arhīva eksperts Guntis Švītiņš. Tas pats, kurš pazīstams arī kā aktīvs Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs, kura darbi redzami gan kopējās, gan personālizstādēs. Interviju ar savulaik Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu absolvējušo Gunti Švītiņu lasiet laikraksta ceturtdienas numurā. Pa Ziemeļlatgali ar pasi un teātra programmu kabatā Piecarpus stundās, braucot caur Jaunjelgavu, Jēkabpili, Viļāniem un Kārsavu, nokļūstam Baltinavā – vienā no latviskākajiem Latgales novadiem. Lai gan daži kilometri līdz Krievijas robežai, tomēr gan veikalā, gan uz ielas Baltinavā pārsvarā skan latviešu valoda, precīzāk, tās latgaliskais dialekts. Ceļojuma aprakstu par «Zemgales Ziņu» pieredzēto Ziemeļlatgalē – avīzē ceturtdien.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 9.augusta numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
