Lūrēšana cita makā nekad nav uzskatīta par apveicamu lietu. Ikviena sabiedrības locekļa nopelnītais ir paša padarīšana līdz brīdim, kad viņš nolemj pārstāvēt šīs sabiedrības intereses. Piemēram, kā pašvaldības deputāts. Līdz ar to, tautai ir tiesības uzzināt, kā tās pārstāvis veic savus pienākumus, gan arī, kādu atalgojumu viņš par to saņem. Šoreiz ieskats, kādi ienākumi un īpašumi norādīti Jelgavas pašvaldības deputātu Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajos pārskatos.
Izpētot VID iesniegtās amatpersonu deklarācijas, paliek iespaids, ka runas par mūsu deputātu lielajiem ienākumiem ir visai pārspīlētas. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka būt par tautas kalpu Jelgavas pašvaldībā un vienlaikus ieņemt tajā augstus amatus – tas nodrošina samērā pieklājīgu maka papildinājumu.Lielāks budžets, lielāki ienākumiDarbojoties deputāta amatā, protams, vislielākos ienākumus pērn guvis Jelgavas pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš. 2007.gadā algā viņš saņēmis 29 805,31 latu. Ja salīdzinām ar 2001.gadu, kad viņš pirmo reizi bija pilsētas galvas amatā, ienākumi auguši visai pamatīgi. Pirms septiņiem gadiem tie bija 5735,88 lati. Savukārt 2005.gadā, kad A.Rāviņu par pašvaldības deputātu ievēlēja otrreiz, viņš kā pašvaldības vadītājs saņēma jau 15 530,87 latus. Tātad septiņos gados atalgojums ir pat vairāk nekā pieckāršojies, vienlaikus jāpiebilst, ka četras reizes palielinājies pilsētas pašvaldības budžets.Līdzīga tendence vērojama pašvaldības vadītāja vietnieces Irēnas Škutānes ienākumos. Arī viņa savu amatu ieņem kopš 2001.gada, kad tika ievēlēta par deputāti. Pirms septiņiem gadiem viņas kā vietnieces atalgojums bija 5161,71 lats, 2005.gadā tas sasniedza jau 15 397,72, bet pērn – 27 460,48 latus.Pilsētas galvas bijušais vietnieks – Jurijs Strods kopš 2001.gada bijis ne vien deputāts, bet arī kādu laiku ieņēmis ministra amatu Latvijas valdībā. Stroda kunga alga Domē 2001.gadā bija 6477,81 lats, bet 2005.gadā, kad pēc atkārtotas ievēlēšanas par deputātu viņš par vietnieku tika vēlreiz – 15 932,70 lati. Savukārt par 2007.gadu J.Stroda amatpersonas deklarācija uzrāda 23 264,17 latu ienākumus, esot ministram, bet pēc atgriešanās par deputātu – vien 1382 latus. Toties to kompensējuši ienākumi, pildot a/s “Parex banka” Jelgavas filiāles vadītāja pienākumus – 3490,86 lati un VAS “Privatizācijas aģentūra” – 4321,83 lati.Savukārt mēra vietnieks Aigars Rublis pērn, strādājot pašvaldībā, nopelnījis 25 484 latus.Ierindas deputāti – mazāks atalgojumsDeputāti Voldemārs Strīķis un Dace Olte, līdzīgi kā A.Rāviņš, deputātu amatus ieņem jau otro sasaukumu. No 2001. līdz 2007.gadam V.Strīķa atalgojums Domē no 1256 latiem audzis līdz 5334 latiem. Profesora pamatdarbs gan ir LLU, kurš viņš saņem ievērojami lielāku algu. Savukārt Oltes kundzes darba samaksa 2001.gadā bija 1298 lati, bet 2007.gadā – 5335 lati. Vienlaikus viņa visus šos gadus vadījusi Valsts sociālās apdrošināšanas pārvaldes (tagad – aģentūra) Jelgavas nodaļu. 2007.gadā par šo darbu D.Olte saņēmusi 9803 latus.Kā ierindas deputāts kopš 2001.gada pašvaldībā bijis arī Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs. Pirmajā ievēlēšanas gadā viņš par deputāta darbu saņēmis 992,90 latus, bet 2007.gadā – jau 5355,18 latu. Arī Ķipura kunga galvenie ienākumi gūti, pildot slimnīcas vadītāja amatu – 26 353 lati. Kopš 2001.gada deputāta pienākumus veic arī Andrejs Garančs, kurš vienlaikus ieņem LLU direktora posteni. Sākumā viņa deputāta atalgojums bija 902 lati, bet septiņu gadu laikā tas palielinājies līdz 5298 latiem. Pērn kā direktors viņš pamatdarbā saņēmis 27 154 latus.Virkne deputātu šos pienākumus sāka pildīt pēc 2005.gada vēlēšanām. Modra Jansona deputāta atalgojums pērn bija 5773 lati, bet kā akciju sabiedrības “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” padomes priekšsēdētājam – 1638 lati. Divu sabiedrību ar ierobežotu atbildību amatpersonas Ivara Krastiņa ienākumi pašvaldībā bijuši 5372 lati kā deputātam un vēl 1976 lati kā siltumtīklu uzņēmuma valdes loceklim.Savukārt Sergeja Ņevoļska atalgojums pašvaldībā bijis 5364 lati. Individuālais komersants Maksims Galkins pērn par deputāta darbu saņēmis 5356 latus. SIA “Maiga” komercdirektors un “Būvnieks E” direktors Valdis Sutens Jelgavas domē nopelnījis 5323 latus. Bet Arņa Razminoviča atalgojums pērn pašvaldībā bijis 5243 lati. Ievērojami mazāks tas deputāta amatā bijis Mārim Narvilam – 2004 lati.
