Saeimas Prezidijs ceturtdien nolēma, ka Valsts prezidenta
vēlēšanas notiks 29.maijā, un līdz šim savu gatavību kandidēt tajās pauduši
trīs pretendenti – koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis
Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris
Jansons un dažu “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais
parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV).
Atbalstu Levita kandidatūrai, kas jau pieteikta
oficiāli, ir paudusi nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei
un brīvībai”/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība
“Attīstībai/Par!”, kurām kopā ir 41 balss. Levitu plāno atbalstīt arī
“Jaunā Vienotība”, kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti. No partijas
“KPV LV” pagaidām atbalstu Levita kandidatūrai ir pauduši vairāki
deputāti – Artuss Kaimiņš, Ramona Petraviča, Aldis Blumbergs, Jānis Vitenbergs,
Aivars Geidāns, kā arī Ivars Puga.
Līdz ar to, ja Saeimas deputāti balsos kā solījuši,
tad Levits varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis, ar kurām būtu gana kļūšanai
par valsts pirmo personu.
Tikmēr opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība
(ZZS) kā savu kandidātu uz Valsts prezidenta amatu jau oficiāli pieteikusi
tiesībsargu Jansonu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis slavēja
Jansona lielās zināšanas un pieredzi, strādājot tiesībsarga postenī, proti, to,
kas nepieciešams Latvijas cilvēkiem.
Savukārt atsevišķi “KPV LV” iekšējie opozicionāri Valsts
prezidenta amatam vēlas virzīt Šmitu, aģentūrai LETA apstiprināja pats
politiķis. Viņš skaidroja, ka par šo jautājumu apspriedies ar saviem partijas biedriem. Taujāts, vai par savu
kandidatūru runājis arī ar citu Saeimas frakciju pārstāvjiem, Šmits atbildēja
netieši, sakot, ka visas partijas savā starpā diskutē par šo tēmu un ir
skaidrs, ka valsts augstākajam amatam nepieciešami dažādi kandidāti.
Parlamentārietis Aldis Gobzems aģentūrai LETA norādīja, ka savu izvēli
attiecībā uz Valsts prezidenta amata kandidātu formulēs pirmdien, tomēr
piebilda, ka būtu “fantastiski
iepriecināts, ja kandidātu vidū būtu Raimonds Pauls”.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Saeimas deputāte Linda
Liepiņa (KPV LV), pieņemts lēmums virzīt vēl vienu kandidātu Valsts prezidenta
amatam – konkrēta persona jau ir izvēlēta, taču tās vārds pagaidām atklāts
netiks.
Tikmēr partija “Saskaņa” savu Valsts prezidenta amata
kandidātu nevirzīs, taču visus citus šim amatam pieteiktos pretendentus
salīdzinās ar savu kādreizējo augstā amata kandidātu, mācītāju Pēteri Sproģi,
mēģinot viņos saskatīt morālās vērtības. Kā aģentūrai LETA sacīja politiskā
spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, šāda pozīcija
pamatojama ar to, ka viņu līdzšinējais kandidāts Sproģis vairs nav starp amata
pretendentiem. “Mūs interesē morālā latiņa. Tās trūkums ir iemesls tam,
kāpēc Latvijā nav uzticības politiķiem,” norādīja Urbanovičs.
Valsts
prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Šoreiz pēc
izmaiņām Satversmē Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā.
Pašreizējais
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā
amatā.
Foto:
skaties.lv
