Trešdiena, 21. janvāris
Oļģerts, Orests, Aļģirds, Aļģis
weather-icon
+-14° C, vējš 0.94 m/s, A vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

“Covid-19” pandēmijas ierobežošanā kaķi uzdod mīklu

Arī kaķi var inficēties ar vīrusu, kas izraisa saslimšanu ar “Covid-19”. Tas ir apstiprinājies vairākos starptautiski atzītos veterinārmedicīnas zinātnieku pētījumos, un to ir pieņēmusi par neapstrīdamu jeb konsensus patiesību arī Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE). Latvijā vismaz viens kaķis ir katrā trešajā mājsaimniecībā. Pēc “Eurostat” apkopotajiem datiem, kaķu izplatības ziņā mūsu valsts ir otrajā vietā ES – tūlīt aiz Bulgārijas. Tādēļ aktualizējas jautājums, kā pandēmijas apstākļos rīkoties kaķu saimniekiem? Kas notiek ar kaķiem Latvijā? Kādi būtu ieteikumi tiem kaķumīļiem, kuru mājās ir kāds ar “Covid-19” inficējies cilvēks? Tieši ar šādu nostādni LLU Veterinārmedicīnas fakultātes zinātnieku grupa profesora Kaspara Kovaļenko vadībā sadarbībā ar vairākām citām zinātniskajām institūcijām veic valsts pasūtītu pētījumu, un tajā ir nepieciešams arī sabiedrības atbalsts. 

Zinātnieki nedrīkst vairot pasaules sāpes


“Pirms nedēļas kopā ar doktoranti Gundegu Mūrnieci sagatavojām pētījumā gūto secinājumu melnrakstu – vadlīnijas, ko mums saistībā ar kaķiem vajadzētu darīt, lai ierobežotu “Covid-19” izplatību. Tik daudz ir skaidrs – ja mājās ir kāds ar “Covid-19” inficējies cilvēks, no viņa var inficēties arī kaķis. Taču kaķis kā infekcijas avots vīrusa tālākā pārnešanā uz cilvēku vismaz pagaidām nekur pasaulē, tostarp Latvijā, nav konstatēts,” stāsta profesors K.Kovaļenko. Kopā ar doktorantēm Gundegu Mūrnieci un Lindu Valkovsku, kā arī docentu Armandu Vekšinu, veicot pētījumus, viņš ir apmeklējis desmit tā sauktās “Covid-19” pozitīvās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens kaķis. “Bijām saģērbti pēc jaunākās modes – maskās un kombinezonos,” pasmaidot teic zinātnieks. Kaķiem ņemti analīžu paraugi no rīkles (līdzīgi kā cilvēkiem), kā arī asins un fekāliju paraugi. “Degunu kaķiem neaiztiekam, jo nāsis tiem ir ļoti šauras. Negribas dzīvnieku traumēt,” paskaidro K.Kovaļenko. Pētījumi tiek veikti saskaņā ar īpašas ētikas komisijas norādēm. Tās, piemēram, nosaka, ka no kaķa analīzes tiek ņemtas tikai vienu reizi. Kaut zinātnieks atzīst, ka reizēm bijis tā, ka gribētos kādam aizdomīgam minkam analīžu paraugu ņemšanu atkārtot. 

Visu rakstu lasiet 7. janvāra “Zemgales Ziņās”

Foto: no personīgā arhīva

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.