Latvijā jauni koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pacienti
reģistrēti vēl septiņās pašvaldībās, kopumā skarot 36 vietvaras, savukārt teju
katrs trešais saslimušais ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, liecina Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Līdz šim skarto pašvaldību lokam piepulcējušies Talsu,
Tukuma, Iecavas, Ķeguma, Alojas, Rūjienas un Rēzeknes novadi.
Vienlaikus
minētajiem novadiem, SPKC norāda, ka no viena līdz pieciem Covid-19 pacientiem
līdz šim reģistrēts arī Limbažu, Saulkrastu, Krimuldas, Sējas, Siguldas,
Carnikavas, Garkalnes, Cēsu, Smiltenes, Aizkraukles, Ogres, Vecumnieku,
Bauskas, Ozolnieku, Olaines, Ķekavas, Babītes, Salaspils, Grobiņas, Kuldīgas un
Ventspils novados, kā arī Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī, Daugavpilī un
Rēzeknē.
Tikmēr Jūrmalā reģistrēti no 11 līdz 20 Covid-19 pacientiem,
savukārt Rīgā – no 51 līdz 100.
No kopumā 180 konstatētajiem Covid-19 pacientiem, 54
ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, bet 44 saslimušie ir 20 līdz 29 gadus veci.
Savukārt trešā augstākā saslimstība novērojama tieši
vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem, kur kopumā reģistrēti 37 saslimušie.
Vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū kopumā konstatēts
31 saslimušais, proti, 14 vecumā no 50 līdz 59 gadiem un 17 vecumā virs 60.
Vismazāk Covid-19 pacientu līdz šim konstatēts bērnu
vidū. SPKC dati liecina, ka vecumā no desmit līdz 19 gadiem noteikti deviņi
Covid-19 saslimšanas gadījumi, kamēr to iedzīvotāju vidū, kuru vecums ir zem
deviņiem gadiem, reģistrēti pieci saslimušie.
Kā ziņots, ka Covid-19 pēdējās diennakts laikā Latvijā
apstiprināta vēl 41 cilvēkam, tādējādi fiksēts līdz šim lielākais vienā
diennaktī apstiprināto saslimšanas gadījumu skaits. Kopumā ar Covid-19
saslimušo skaits valstī sasniedzis 180 cilvēkus.
Aizvadītājā diennaktī veikti 987 izmeklējumi personām
ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, savukārt līdz šim Latvijā kopumā veikti
6114 šādi izmeklējumi.
Veselības ministrijas (VM) galvenais speciālists infektoloģijā Uga
Dumpis aģentūrai LETA skaidroja, ka vislielākā saslimstība minētajās vecuma
grupās novērojama tāpēc ka “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam
inficē vecākos, mājās sēdošos”.
“Līdzīgi kā Vācijā, kur joprojām slimo jaunāki
cilvēki un viņus visu laiku atrod, testē un meklē kontaktus – tādā veidā
infekcija nenonāk līdz vecajiem,” vēstīja infektologs.
Skaidrojot, kādēļ Itālijā vairums sasirgušo ir tieši
gados vecāki iedzīvotāji, Dumpis informēja, ka tur infekcija ir izplatījusies
arī slimnīcās un pansionātos ar lielāko senioru īpatsvaru.
Tādējādi eksperts norādīja, ka Latvijas stratēģijas
pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem,
kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar
Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni
ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Veselības ministrijas galvenais speciālists
infektoloģijā Uga Dumpis aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka bērni ar šo
slimību slimo ļoti maz. “Nav skaidrs vai viņi neslimo vispār, vai pārslimo
asimptomātiski,” klāsta infektologs, norādot, ka bērniem nav smago
slimības formu.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas,
bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Pēteris Trapencieris ir
norādījis, ka vīriešu mirstība no koronavīrusa izraisītās
slimības “Covid-19” ir teju divreiz lielāka nekā sieviešu un riska
zonā primāri cilvēki vecumā virs 65 gadiem.
Foto: pixabay.com
