Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās dzīves kvalitātes aptaujas dati liecina, ka teju visi jeb 95,1% Jelgavas iedzīvotāju ir pilnībā vai daļēji apmierināti ar dzīvi pilsētā.
Salīdzinot ar pārējām valstspilsētām, Jelgavā ir augstākais ar izglītības iestādēm apmierināto iedzīvotāju īpatsvars – 84,4% respondentu atzinuši, ka bērnudārzi, skolas un augstskolas atbilst viņu vēlmēm. Kopš 2022. gada šis rādītājs Jelgavā pieaudzis par 6,9 procentpunktiem. Tāpat 90% jelgavnieku uzskata, ka pilsēta ir draudzīga ģimenēm ar maziem bērniem.
Ar pilsētas vidi ir apmierināta lielākā daļa Jelgavas iedzīvotāju – 86,9% ir apmierināti ar vides sakoptību, 87,4% – ar zaļajām zonām. 93,4% iedzīvotāju ir apmierināti ar gaisa kvalitāti un 88,9% – trokšņu līmeni pilsētā.
Aptaujas dati liecina, ka rezultāti krītas jautājumā par pilsētas publiskajām vietām – tirgiem, skvēriem, gājēju zonām. Šeit apmierināti ir 60% aptaujāto jelgavnieku, kas ir samazinājums par 14,7 procentpunktiem kopš 2022. gada.
Starp valstspilsētām tieši Jelgavā liels iedzīvotāju īpatsvars jeb 80,5% piekrīt, ka klimata pārmaiņas ietekmē iedzīvotāju dzīvi pilsētā. Lielāks īpatsvars ir vien Valmierā – 81,7%. Tam, ka pilsēta iesaistās klimata pārmaiņu mazināšanā, piekrīt 47,6% Jelgavas iedzīvotāju.
Ikdienā jelgavnieki bieži pārvietojas kājām vai ar velosipēdu – 66,4% respondentu izvēlas pārvietošanos kājām, 61,3% – ar automašīnu, 24% – ar sabiedrisko transportu, kas ir par 5,3 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, bet 16,4% – ar velosipēdu. CSP uzsver, ka aptaujas dalībnieki varēja norādīt vienu vai divus galvenos pārvietošanās veidus.
Ar sabiedrisko transportu apmierināti tikai 56,5% jelgavnieku, savukārt 83,8% to uzskata par drošu, bet 81,4% – ka tas ir viegli sasniedzam. 75,5% uzskata, ka tas ir finansiāli pieejams, 60,8% – ka transports ierodas un atiet laikā, bet 57,7% iedzīvotāju uzskata, ka sabiedriskais transports kursē bieži.
Kā liecina aptaujas dati, kopš 2022. gada par 12,8 procentpunktiem pieaudzis to Jelgavas iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka sabiedriskais transports ir finansiāli pieejams, bet par 7,7 procentpunktiem samazinājies to īpatsvars, kuri domā, ka transports kursē pēc grafika.
Kopš 2022. gada ir pieaudzis to jelgavnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka var uzticēties citiem pilsētas iedzīvotājiem – 95% aptaujāto uzskata, ka vajadzības gadījumā saņemtu nemateriālu palīdzību no radiniekiem, draugiem, kaimiņiem vai citām personām. 75,7% uzskata, ka varētu saņemt materiālu atbalstu no radiem vai draugiem, bet 83,4% atzīst, ka reti jūtas vientuļi.
64,8% aptaujāto jelgavnieku jūtas droši, pārvietojoties vienatnē naktī, bet 77,3% uzticas policijai.
Finansiālā situācija Jelgavā būtiski uzlabojusies – kopš 2022. gada par 22,2 procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir apmierināti ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju, kas ir lielākais pieaugums starp valstspilsētām.
83,2% Jelgavas iedzīvotāju nekad vai gandrīz nekad nav grūtību nomaksāt rēķinus. Vienlaikus par 18 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bieži vai dažreiz ir grūtības segt rēķinus. CSP dati liecina, ka finansiālā situācija jelgavnieku vidū, salīdzinot ar citām valstspilsētām, kopš 2022. gada ir uzlabojusies visstraujāk.
38,3% Jelgavas iedzīvotāju uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast darbu, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji starp valstspilsētām jeb 28,8%, turklāt 91% nodarbināto jelgavnieku ir apmierināti ar personīgo situāciju saistībā ar darbu, kas nav būtiski mainījies kopš iepriekšējās aptaujas 2022. gadā.
Kopš 2022. gada par 8,6 procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Jelgavā ir viegli atrast mājokli – tā uzskata 20,2% respondentu.
Aptaujā kopumā piedalījās 4 624 respondenti no deviņām valstspilsētām, tostarp 502 Jelgavas iedzīvotāji. Aptauja tika veikta no 2025. gada jūnija līdz oktobrim.
