Latvijā lauku saimniecības kļūst lielākas, un to apsaimniekotā zemes
platība palielinās, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē,
atsaucoties uz 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem
rezultātiem.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gadā Latvijā saskaitīti 69 000
ekonomiski aktīvu lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,96 miljonus hektāru
(ha) lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Pēdējo 10 gadu laikā lauku saimniecību skaits Latvijā samazinājies par 14
400 jeb 17,2%, bet kopējā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība
pieaugusi par 163 700 ha jeb 9,1%.
Savukārt ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pēdējo 20 gadu laikā
Latvijā samazinājies vairāk nekā divas reizes, tostarp straujākās izmaiņas bija
no 2001. līdz 2010.gadam, kad saimniecību skaits samazinājās par 40,8%. Šajā
periodā par 8% palielinājās apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība. Pēdējos
četros gados šī platība palielinājusies vien par 29 200 ha jeb 1,5%, bet
saimniecību skaits samazinājies par 900 jeb 1,3%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka pēdējo 20 gadu laikā apsaimniekotā
lauksaimniecības zemes platība vidēji vienā saimniecībā palielinājusies 2,4
reizes. 2020.gadā tā vidēji vienā lauku saimniecībā veidoja 28,4 ha, kas ir par
6,8 ha jeb 31,8% vairāk nekā 2010.gadā.
2020.gadā lauksaimniecībā bija 156 500 pastāvīgi nodarbināto, kas ir par
13,5% mazāk nekā 2010.gadā. Vidēji vienā lauku saimniecībā nodarbināto skaits
palielinājies no 1,9 nodarbinātajiem 2001.gadā līdz 2,3 nodarbinātajiem
2020.gadā.
Kopš 2001.gada kopējā lauksaimniecības kultūraugu (graudaugi, pākšaugi,
tehniskie kultūraugi, kartupeļi, dārzeņi, lopbarība) sējumu platība vidēji
vienā lauku saimniecībā pieaugusi piecas reizes – no 6,7 ha 2001.gadā līdz 34
ha 2020.gadā. Pēdējo 10 gadu laikā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā
palielinājusies par 15,1 ha jeb 79,9%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka, salīdzinot 2020., 2010. un 2001.gada
lauksaimniecības skaitīšanas rezultātus, vērojama tendence, ka graudaugu
audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2020.gadā vidēji
vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 37,6 ha graudaugu, kas ir par
87,1% vairāk nekā 2010.gadā un 5,5 reizes vairāk nekā 2001.gadā.
Tehnisko kultūraugu (ziemas un vasaras rapsis, lini, ārstniecības augi)
audzētāju saimniecībās šo kultūraugu sējumu platība vidēji vienā saimniecībā
samazinājās no 57 hektāriem 2010.gadā līdz 52,5 hektāriem 2020.gadā. Salīdzinot
ar 2016.gadu, 2020.gadā tehnisko kultūraugu sējumu platības vidēji vienā
saimniecībā pieauga par 12,6%. Īpaši palielinājušās rapša platības – no 50,2
hektāriem 2016.gadā līdz 58,3 hektāriem 2020.gadā vidēji vienā rapšu audzētāju
saimniecībā.
Tāpat lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka veidojas lielas
lauku saimniecības, kas specializējas lauksaimniecības dzīvnieku
audzēšanā.
2020.gadā 1.jūlijā lauksaimniecības dzīvniekus audzēja 25 000 lauku
saimniecību. Liellopu audzētāju saimniecību skaits ir samazinājies divas reizes
– no 35 100 saimniecību 2010.gadā līdz 16 300 saimniecību pērn, bet ganāmpulka
lielums ir pieaudzis 2,3 reizes – no 11,2 līdz 25,5 liellopiem vidēji vienā
saimniecībā.
Līdzīga tendence vērojama arī slaucamo govju un cūku skaita izmaiņās vidēji
vienā audzētāju saimniecībā – 2020.gadā bija 11,7 slaucamās govis un 41,6
cūkas, kas ir divas reizes vairāk, salīdzinot ar 2010.gadu.
Savukārt dējējvistu audzētāju saimniecībās ir izteikta specializācija, jo
90% no dējējvistu kopskaita audzē lielajās putnkopības saimniecībās (0,1% no
visām mājputnu saimniecībām), kurās putnu skaits pārsniedz 10 000 mājputnu.
Pārējās dējējvistu audzētāju saimniecībās bija vidēji 28,3 vistas.
Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados un sniedz detalizētu
informāciju par lauku saimniecību struktūru ne tikai reģionu, bet arī novadu un
pagastu līmenī. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā veiktas trīs
lauksaimniecības skaitīšanas – 2001., 2010. un 2020.gadā. Reizi trijos gados
starp skaitīšanām notiek lauku saimniecību struktūras apsekojumi reģionu
līmenī.
Ekonomiski aktīva lauku saimniecība ir saimniecības ar apsaimniekoto
lauksaimniecības zemes platību lielāku nekā viens ha vai standarta izlaidi lielāku
par 70 eiro neatkarīgi no platības, kura ražo lauksaimniecības produkciju,
neatkarīgi no saražotās produkcijas daudzuma un tās izmantošanas veida vai
saglabā labus lauksaimniecības un vides apstākļus zemē.
Foto: no arhīva
