Konkurences padome (KP) atļāvusi kompānijai «Dalkia Latvia» iegādāties apkures pakalpojumu sniedzēju Jelgavā un Valmierā – uzņēmumu «Jaunā fabrika». Tas pērnvasar kļuvis par SIA «Jelgavas koģenerācija» kontrolpaketes īpašnieku. Darījuma rezultātā «Dalkia Latvia» būs iespēja uzsākt pakalpojumu sniegšanu Latvijā.
KP atļauj darījumuApvienošanās paredzēta, pamatojoties uz «Dalkia Latvia» pirkuma līgumu ar «Jaunās fabrikas» vienīgo dalībnieku Valdi Rupmeju par 100% uzņēmuma daļu iegādi.Rezultātā radīsies iespēja integrēt SIA «Jelgavas koģenerācija» un AS «Valmieras enerģija» «Dalkia» uzņēmumu grupā. Tādējādi palielināsies iespējas saņemt investīcijas attīstībai un apkures pakalpojumu uzlabošanai. Pēc apvienošanās nepastāvot iespēja, ka patērētājiem varētu nepamatoti palielināties pakalpojuma izmaksas, jo tas ir sabiedrisks pakalpojums, kura tarifus regulē. KP secina, ka «Dalkia Latvia», iegādājoties 100% «Jaunās fabrikas» daļu, nemainīsies tirgus daļu īpatsvars, jo abi uzņēmumi darbojas atsevišķos tirgos. Tādējādi darījumā tikai viens tirgus dalībnieks nomainīs otru, un tas neietekmēšot konkurences situāciju.Pašvaldība neko nevar ietekmētJelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš pirms došanās uz Maskavu atzinis, ka pašvaldība kopā ar SIA «Jelgavas koģenerācija» turpina darbu pie Latvijas – Vācijas vides aizsardzības pilotprojekta realizēšanas, kura gaitā paredzēts modernizēt pilsētas siltumapgādi. Savukārt KP lēmumu par atļauju «Dalkia Latvia» iegādāties SIA «Jaunā fabrika» kapitāla daļas pašvaldība ietekmēt nevarot.Domes priekšsēdētāja vietnieks komunālās saimniecības jautājumos Aigars Rublis izteicās, ka informācija par darījumu viņam ir jaunums. Amatpersona gan piebilda, ka šobrīd esot atvaļinājumā. A.Rublis atzīst, ka SIA «Jelgavas koģenerācija», kam iznomāta a/s «Jelgavas siltumtīklu uzņēmums» (STU), darījums bija jāsaskaņo ar pašvaldību. Viņš tuvākajā laikā par to painteresēšoties. STU valdes priekšsēdētājs Harijs Veģeris, kura vadītajai institūcijai jāuzrauga noslēgtais STU nomas līgums, sacīja, ka tās nav valdes funkcijas, jautājums ir domes kompetencē.«Lielās zivis apēd maziņās. Tā tas pasaulē bieži notiek,» norādīja H.Veģeris.Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks uzsvēra, ka iekšējās lietas, šajā gadījumā īpašnieku izmaiņas, «Jelgavas koģenerācijai» nav jāsaskaņo ar pašvaldību, nomas līgumu tas neietekmējot. Pašvaldība gan detalizēti skaidrošot situāciju. Īpašnieks – Šķēles cilvēks«Jelgavas koģenerācija» valdes locekle Aina Bataraga piekrīt, ka pašvaldība par darījumu nav informēta, jo vēlmi iegādāties uzņēmumu bez «Dalkia» izteikušas arī citas kompānijas, ko nosaukt viņa neesot pilnvarota. Pagaidām konkrēti darījuma dokumenti neesot redzēti. «Dalkia» KP vērsusies, lai noskaidrotu, vai darījums vispār iespējams.Komercreģistru datubāze, ko apkalpo «Lursoft», liecina, ka SIA «Jaunā fabrika» par SIA «Jelgavas koģenerācija» 75% īpašnieci kļuva 2007.gada jūlijā, nomainot SIA «DDC lielformāts». Vēl 10% koģenerācijas akciju pieder A.Bataragai, 15% – otram valdes loceklim Edgaram Līcim. «Jaunās fabrikas» vienīgais īpašnieks ir V.Rupmejs, kura vārds izskanējis saistībā ar Andri Šķēli. Piemēram, neviennozīmīgi vērtētajā līgumā par pilnsabiedrības «Ekodoktrīna – Getliņi» dibināšanu viens no parakstītājiem ir V. Rupmejs, SIA «Ekodoktrīna» valdes priekšsēdētājs, savukārt pašas firmas dibinātāji un daļēji īpašnieki bija ar ekspremjera Šķēles ģimeni saistīti uzņēmumi. Noslēgtais līgums firmai dod tiesības ražot elektroenerģiju no Rīgas atkritumiem. Ar V.Rupmeju «Ziņām» pirmdien sazināties neizdevās.«Jaunā fabrika» ir līdzīpašniece «Valmieras enerģijā», «Liepājas enerģijā», «Jelgavas koģenerācijā», kā arī uzņēmumos «Biotransform» un «Komunikāciju vadība», kur «Jelgavas koģenerācija» kontrolē 100%.Francijas kompānijas «Dalkia International S.A.» Latvijas uzņēmuma «Dalkia Latvia» vadītājs Guntars Kokorevičs pauž, ka KP atļaujas saņemšana ir tikai viens no darījuma posmiem, pašlaik tas vēl neesot tādā stadijā, lai apgalvotu, ka pirkums tiešām notiks. «Dalkia» kā ilgtermiņa investora darbība būšot vērsta uz attīstību un aizsākto procesu turpinājumu.
