Arī 2020.-2021.gada ziema Dānijā un citviet Ziemeļeiropā būs pārsvarā
pelēka, jo sals un sniegs parādīsies reti, teikts Dānijas Meteoroloģijas
institūta publicētajā prognozē tuvākajiem trim mēnešiem.
Meteorologi skaidro, ka ziemas attīstību Ziemeļeiropā ietekmē dažādi
faktori no visas pasaules. Viens no galvenajiem rādītājiem ir ūdens temperatūra
okeānos, un patlaban gan Atlantijas, gan Klusā okeāna ziemeļu daļā ūdens ir
siltāks par normu, nosliecot svaru kausus par labu siltai un nemierīgai ziemai
Ziemeļeiropā.
Decembrī Eiropas ziemeļos galvenokārt tiek prognozēts zems atmosfēras
spiediens, savukārt Dienvideiropā un Centrāleiropā tas gaidāms augstāks nekā
ierasts. Līdz ar to Baltijas jūras reģionā dominēs gaisa plūsma no rietumiem,
bieži gaidāmas atmosfēras frontes ar nokrišņiem, saule uzspīdēs vien retu
reizi.
Līdzīga sinoptiskā situācija tiek prognozēta arī janvārī un februārī, kad
Eiropas ziemeļos gaidāma liela Atlantijas ciklonu aktivitāte un iespējamas
vētras, bet nokrišņi visbiežāk gaidāmi kā lietus. Tomēr tiek prognozēti arī
periodi, kuros anticiklons bloķēs ciklonus, atnesot mierīgāku un aukstāku
laiku.
Ziema kopumā gaidāma siltāka un slapjāka par normu, lielākā siltuma
anomālija prognozēta janvārī.
Saskaņā ar ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes prognozēm
decembra, janvāra, februāra un marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā gaidāma
1-4 grādus augstāka par normu.
Jau ziņots, ka iepriekšējā ziema kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko
novērojumu vēsturē. 2019.-2020.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra
sasniedza +2,7 grādus, par 1,7 grādiem pārspējot iepriekšējās siltākās –
1924.-1925.gada – ziemas rekordu.
2020.gada janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija pat 6,3 grādus
augstāka par normu.
Atbilstoši Pasaules Meteoroloģijas organizācijas norādījumiem par normu
meteoroloģijā sauc 1981.-2010.gada vidējās vērtības, bet, sākot ar nākamo gadu,
norma būs 1991.-2020.gada vidējie aritmētiskie lielumi.
Foto: pixabay.com
