Ar darbu saistīts stress ir viena no galvenajām darba drošības un veselības aizsardzības problēmām. Cilvēku skaits, kuri cieš no stresa izraisītām veselības problēmām, ko veicinājis darbs, pieaugs. Pie mums par šīm lietām tikai sāk runāt, un reālu darbību pagaidām nav.
Arvien vairāk cilvēku darbā saskaras ar psihosociāliem riskiem, secināts Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras pēdējā ziņojumā. Galvenie riski darba vidē pašlaik saistīti ar jauniem darba līgumu veidiem, nedrošības izjūtu, intensitātes palielinājumu, augstām emocionālām prasībām, vardarbību un izjauktu darba – privātās dzīves līdzsvaru.Aģentūra pauž, ka aizvien augošais ātrums darba dzīvē un jau minētie faktori var izraisīt ar darbu saistītu stresu un pakļaut briesmām darba ņēmēju veselību. Tāpēc nepārtraukti jāuzlabo psihosociālā darba vide, lai radītu kvalitatīvus apstākļus un darba ņēmējiem saglabātu labu veselību.Ar darbu saistīts stress ir viena no galvenajām drošības un veselības aizsardzības problēmām, ar kuru saskaras Eiropa, bet to cilvēku skaits, kas cieš no tā izraisītām veselības problēmām un kuru stāvokli pasliktinājis darbs, visticamāk, augs. Stress ir otra visbiežāk saistībā ar darbu konstatētā veselības problēma, par kuru ziņots visbiežāk – tā ietekmē 22 procentus Eiropas Savienības (ES) valstīs strādājošo. Pētījumi liecina, ka pirms diviem gadiem 50 – 60 procentu zaudēto darba dienu ir saistītas ar šo problēmu. Savukārt ekonomiskās izmaksas, kuras ietekmē ar darbu saistīts stress, vecajās ES dalībvalstīs tika lēstas apmēram 20 000 miljoni eiro.Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas galvenā inspektore, arodveselības speciāliste Laila Celmiņa skaidro, ka stress ir lielums, ko nevar redzēt un sataustīt, taču tas pieņemas spēkā. Eiropas riskos nav minētas strādājošo savstarpējās attiecības un darbinieku attiecības ar vadību. Tas ir ļoti svarīgi. Vieglāk strādāt, ja attiecības ir veselīgas. Līdzko kolektīvā ir dalīšanās vai nesaprašanās, risks palielinās. «Līdz šim neesmu redzējusi darbavietu, kur attiecību riski būtu izvērtēti. Paskatoties darba vides izvērtējumus, pie mums par tiem sāk domāt medicīnā, ražošanā un citās jomās tam nepievērš uzmanību. Valsts iestādēs, kur ir darbs ar klientiem, arī vērojamas izmaiņas,» uzskata speciāliste. Darba apjomam augot, darba devēji negrib pieņemt jaunu cilvēku, bet uzliek kādam papildu pienākumu, taču parasti aizmirst par to samaksāt. Strādājošie pauduši, ka šāda rīcība (izbraukšana uz esošo darbinieku ādas) saistīta ar to, ka vadītāji, sevišķi firmu īpašnieki, dzīves dārdzības palielināšanās apstākļos nevēlas zaudēt līdzšinējo komfortu, bet darbinieki ir pozīcija, ko joprojām var locīt un uz kuru ietaupīt. Cilvēkam vairāk jāpadara, prasības ir lielākas… Tāpēc aizvien vairāk parādās izdegšanas sindroms.Stresa izraisītas sekas atklājas nelaimes gadījumos darbā ar letālām sekām. Tie gan tiek klasificēti kā dabīgā nāve. Tā iestājas vai nu no miokarda infarkta, vai insulta. Tās ir pārslodzes sekas. Strādāšana vairākos darbos, stress… Organisms pamazām savas rezerves izsmeļ. Arī nakts darbu var strādāt līdz zināmai robežai. Kad ir pāri 30 gadiem un neizdodas izgulēt naktī nesaņemto miegu, tas krājas, krājas un agrāk vai vēlāk atstāj iespaidu uz veselību. Protams, tas neizpaužas uzreiz – kā saindējoties ar ķīmiskām vielām vai konstatējot darbavietas trokšņa izraisītas veselības problēmas. Ar laiku jūt gremošanas trakta problēmas, palielinās nervozitāte, ātrāk pielīp saaukstēšanas slimības, pasliktinās imunitāte.Vairāk par darba radīto stresu lasiet trešdienas, 13.februāra, «Zemgales Ziņās».
