«Es par to neko nezinu,» tā informāciju, ka no 1.jūlija pašvaldībām vairs netiks pārskaitīti līdzekļi lauku attīstības speciālistu algošanai, iepriekš komentēja gan vietvaru vadītāji, gan paši zemnieku konsultanti.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs (LLKC) visām mūsu rajona pašvaldībām nosūtījis vēstuli, ka turpmāk valsts vairs nefinansēs pašvaldību lauku attīstības speciālistus. Lauku attīstības speciālistu galvenais pienākums bija katrā pašvaldībā ik mēnesi ievākt statistikas datus par dažādiem lauksaimniecības rādītājiem, «Ziņām» skaidro LLKC direktors Edgars Linde. Viņu pienākums bija arī informēt zemniekus par aktualitātēm, atbalsta saņemšanas iespējām, daļa konsultantu arī rīkoja mācību seminārus. Trīspusējs līgums, kas noslēgts starp Zemkopības ministriju, LLKC un pašvaldībām, paredz noteiktu naudas summu, ko valsts novirza pašvaldībām lauku attīstības speciālistu algošanai. Šā gada budžetā visas valsts konsultantiem bija paredzēts izmaksāt 1,16 miljonus latu. Vienai pašvaldībai gadā bija atļauts savam konsultantam izmaksāt 2275 latus jeb nepilnus 190 latus mēnesī. LLKC katram speciālistam nodrošināja arī portatīvo datoru, savukārt pašvaldība gādāja par darba telpām. Lielākajā daļā pašvaldību konsultanti veica arī citus pienākumus, piemēram, kā zemes ierīkošanas vai grāmatvedības speciālisti.E.Linde teic, ka pēdējais valsts budžeta samazinājums skāris arī ZM līdzekļus, kas paredzēti šo speciālistu algošanai. Tā kā naudas šim mērķim vairs nav, pagājušajā nedēļā par to informētas pašvaldības.«Man tādu ziņu nav,» uz jautājumu par pašvaldības lauku attīstības speciālistes nākotni atbildēja Sesavas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Skrauplis. Arī konsultantei Guntai Kravalei par to, ka ar jūliju viņa var neveikt speciālistes pienākumus, nebija zināms.«Tā nedrīkstētu būt, ka pagastu vadītāji neko nezina,» saka LLKC direktors E.Linde, iespējamā vēstules nesaņemšanā vainojot pastu. Taču arī Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne sacīja, ka zina vien faktu par finansējuma pārtraukšanu, taču, kā šis darbs organizējams tālāk, konkrētu ziņu nav. «Man būtu ļoti žēl, ja konsultanti paliktu bez darba, jo viņi daudziem zemniekiem palīdzēja gan sagatavot projektus finansējuma piesaistei, gan rakstīt atskaites un kārtot grāmatvedību,» vērtē L.Kalvāne. Viņai piekrīt arī Zemgales Lauku attīstības biroja vadītāja Eleonora Maisaka, sakot, ka lauku attīstības speciālisti ir apmācīti savas nozares profesionāļi.Vairāk lasiet «Ziņu» lauku lapā.
