Saeima
Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumā atbalstījusi priekšlikumus,
kas paredz valstspilsētu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes
un Ventspils apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no
sākotnēji plānotā 2025.gada uz 2029.gadu, liecina Saeimas
likumdošanas datu bāzē publicētā informācija.
Sākotnēji
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiks līdz ar
pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā, taču koalīcijas deputāti
Jānis Dombrava (NA), Juris Pūce (AP) un Arvils Ašeradens (JV)
iesnieguši priekšlikumus šo apvienošanu atlikt vēl par vienu
vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029.gadu.
ST
šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu,
uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši
attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs
pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.
Lai
labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik
veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas
novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un
Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un
Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet pēc vairāk nekā
septiņiem gadiem pašvaldības iecerēts apvienot.
Līdz
2029.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp
minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
iepriekš skaidroja, ka likumprojekta sākotnējais variants
sagatavots saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu
Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un
Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.
Līdz
ar to likuma grozījumi paredzēs, ka līdzšinējais Ilūkstes
novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un
Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.
Kā
vasarā ATR komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Juris
Pūce (AP), Saeimā likuma izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra
vidum.
VARAM
sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST
spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā
esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir
viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts
sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.
Piemēram,
spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam
un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka
līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai
nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī
jaunveidojamos novados.
Foto: no arhīva
