Saeimā iesniegti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas
paredz no 2026.gada 1.janvāra aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu ar mērķi
iegūt kažokādas.
Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām
Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju – Krista
Baumane (AP), Linda Medne (JKP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš
(JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona
Petraviča (“Neatkarīgie”), Valērijs Agešins (S), Evija Papule (R) un
Inguna Rībena.
Tikai no Nacionālās apvienības likumprojektu nav
parakstījis neviens deputāts. Iespējams, tas saistīts ar faktu, ka par
kažokzvēru audzēšanas nozari atbildīgo Zemkopības ministriju vada ir šīs
partijas biedrs Kaspars Gerhards.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana
un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs
uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi
un nedod pienesumu tautsaimniecībai.
Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu
Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada
1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu
tirdzniecību.
Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko
lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma
autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka “nevienam
nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt
ciešanas vai citādi kaitēt,” kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu
audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.
Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju
rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par
pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības
nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.
Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS
2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju
neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Turklāt vairāk
nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par
zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē “www.kazoki.lv”, un aizliegt
zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās
organizācijas.
Vienlaikus likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības
viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā. Kopš 2007.gada Eiropas
Savienības (ES) līmenī ir aizliegta gan iekšējā, gan ārējā tirdzniecība ar suņu
un kaķu kažokādām, kopš 2010.gada – ierobežota tirdzniecība ar izstrādājumiem
no roņu ādas. Dažādi zvēraudzēšanas aizliegumi ir pieņemti lielā daļā Eiropas,
piemēram, Austrijā, Beļģijā, Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Dānijā aizliegts
audzēt lapsas, Francijā – ūdeles, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Lielbritānijā,
Luksemburgā, Nīderandē, Norvēģijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Šveicē,
Ungārijā – lapsas un ūdeles, Ziemeļmaķedonijā un Zviedrijā – lapsas un
šinšillas.
Vācijā zvēraudzēšana tika pārtraukta 2019.gadā
augstāku labturības prasību dēļ, kas paredz, piemēram, baseinus peldēšanai
ūdelēm. Parlamentārā līmenī debates par zvēraudzēšanas aizliegumu notiek
Bulgārijā, Īrijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā.
Deputāti akcentējuši, ka ir pamats uzskatīt, ka
dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis
uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts,
ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums “nodrošināt dzīvnieka turēšanas
apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot
vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas
pakāpi.” Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās
turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm – iespēja
peldēt, lapsām – iespēja rakt un socializēties, šinšillām – skriet un lēkt,
uzskata parlamentārieši.
Izteiktās labturības problēmas zvēraudzēšanā izriet no
fakta, ka lapsas un ūdeles ir turētas nebrīvē vien aptuveni 100 gadus, kas ir
desmitiem reižu mazāk nekā citi lauksaimniecības dzīvnieki. Tāpat vērā ņemams,
ka selekcijas darbs ar kažokzvēriem veikts tikai tāpēc, lai mainītu kažokādas
parametrus, piemēram, krāsu, nevis lai uzlabotu lapsu un ūdeļu labturību
nebrīvē.
Tādēļ šie dzīvnieki zvēraudzētavu sprostos ir pakļauti
pastāvīgām ciešanām pat tad, ja audzēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta
(MK) noteiktajām kažokzvēru labturības prasībām, uzskata grozījumu autori.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto
informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki,
tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits
veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu
līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji
dzīvo ūdenī.
Savukārt MK noteikumi “Labturības prasības
kažokzvēru turēšanai” atļauj ūdeles turēt 30x70x45 centimetru lielos
sprostos, kur tās atrodas cieši blakus cita citai un nespēj izvairīties no
sociāla kontakta. Sprostos tās nespēj skriet, peldēt vai medīt.
Pēc deputātu sniegtās informācijas, zinātniskie
pētījumi liecina, ka peldēšanas trūkums ūdelēm izraisa tādu pašu stresa līmeni
kā pārtikas trūkums.
Dzīvnieku instinktīvo vajadzību apmierināšanai
nepiemērotie dzīves apstākļi izraisa psihiskas problēmas, par ko liecina arī
stereotipiska uzvedība, kas raksturīga zvēraudzētavu ūdelēm – vienu un to pašu
kustību šķietami bezjēdzīga atkārtošana.
Zvēraudzētavu darbinieki nogalina ūdeles, nosmacējot
gāzes kamerās ar oglekļa monoksīdu vai dioksīdu. Jau desmitiem gadu ir zināms,
ka ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās ar oglekļa gāzi ir ilga un mokoša, jo ūdeles
kā daļēji ūdens dzīvnieki spēj ilgstoši aizturēt elpu un nereti mēdz izdzīvot
pat pēc 10 līdz 20 minūšu smacēšanas, teikts grozījumu anotācijā.
Ar zvēraudzēšanas industrijas finansējumu izstrādātā
“WelFur” programma iepriekš aprakstītos mokošos dzīves un nāves
apstākļus, kas ir nepieņemami lielākajai daļai sabiedrības, apbalvo ar augstāko
novērtējumu, proti, “labākā šībrīža prakse”. Šo novērtējumu saņem arī
zvēraudzētavas, kas neatbilst Eiropas Komisijas Dzīvnieku labturības un
veselības komitejas rekomendācijās minētajiem minimālajiem standartiem. Tādēļ
“WelFur” programma uzskatāma par sabiedrību maldinošu, uzsver
deputāti.
Paredzēts, ka grozījumi sasniegs arī vairākus citus
mērķus, piemēram, palīdzēs nodrošināt Satversmes 115. pantā noteikto, ka
valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par
vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Deputāti uzsver, ka zvēraudzētavu apkaimju iedzīvotāji
ir spiesti sadzīvot ar ūdens piesārņojumu, mēslu smaku, mušu pārpilnību un
postījumiem piemājas saimniecībās, kad no zvēraudzētavām izmukušās ūdeles nokož
mājputnus. Diemžēl valsts institūcijām un vietējām pašvaldībām neizdodas
novērst šīs plaši dokumentētās problēmas zvēraudzētavu apkaimē, pauduši
deputāti, vienlaikus piebilstot, ka grozījumi palīdzēs sasniegt arī Latvijas
nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virziena “Daba un vide
– “Zaļais kurss”” mērķus.
Grozījumi arī palīdzēšot samazināt SEG emisiju
intensitāti un panākt oglekļa mazietilpīgu un resursu efektīvu attīstību, kā
arī veicinās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Ūdelēm izbēgot no
zvēraudzētavām, tās ātri pielāgojas dzīvei savvaļā. Likumprojektā teikts, ka
Latvijā audzētās Amerikas ūdeles uzskatāmas par invazīvu sugu, jo tās izkonkurē
mazākās Eiropas ūdeles un apdraud daudzas vietējās sugas, sevišķi zivis,
abiniekus, rāpuļus un putnus. Amerikas ūdeles ir galvenais ūdensputnu mirstības
iemesls Latvijā.
Grozījumi arī mazināšot Covid-19 vīrusa izplatības un
citu zoonožu risku. Kā novērots Latvijas zvēraudzētavās un citviet, iespējama
SARS-Cov-2 pārnese no cilvēka uz ūdelēm un pretējā virzienā. Mutāciju rezultātā
zvēraudzētavās radušies un cilvēkiem nodoti vīrusa paveidi, pret kuriem nupat izstrādātās
vakcīnas var nebūt efektīvas, klāsta grozījumu autori.
Lai novērstu nozares radīto risku sabiedrības
veselībai, tika nolemts pārtraukt zvēraudzēšanu Nīderlandē jau 2021.gadā, kā
arī pārtraukt ūdeļu audzēšanu, izkaujot ap 15- 17 miljonus ūdeļu Dānijā.
Kažokzvēru pavairošana Covid-19 vīrusa izplatības risku dēļ apturēta arī
Zviedrijā un Itālijā.
Vienlaikus anotācijā minēts, ka šādi grozījumi ļaus
novērst draudus patērētāju veselībai. Lai kažokāda kalpotu un nesapūtu, tā ir
jāapstrādā ar toksiskām ķimikālijām, piemēram, formaldehīdu, kas var izraisīt
vēzi un ģenētiskus defektus. Formaldehīds, hroms un citas toksiskas vielas
bīstami lielos daudzumos atrastas lielā daļā no pārbaudītajām kažokādas
apkaklēm bērnu apģērbos un citos kažokādas izstrādājumos Eiropā.
Minētie grozījumi paredz zvēraudzēšanas nozares
darbības pārtraukšanu Latvijā no 2026.gada 1.janvāra, tādēļ negatīvi ietekmēs
esošos zvēraudzētājus. 2021.gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas
zvēraudzētavas.
Nozares nodokļu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma
nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan
2019., gan 2020.gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no
pārējiem nodokļiem.
Ņemot vērā pārejas periodu, parlamentārieši nesaskata
būtisku ietekmi uz 2021., 2022., 2023.gada budžetiem.
Sprostā pie Saeimas mēnesi plāno
uzturēties cilvēki, lai paustu atbalstu kažokzvēru audzēšanas aizliegšanai.
Pašvaldībā ir saņemts biedrības “Dzīvnieku brīvība” piketa
pieteikums, kurā plānots izmantot sprostu. Piketa laiks pieteikts no
14.septembra plkst.8 līdz 15.oktobrim plkst.21.
Pasākums saistīts ar Saeimā iesniegto sabiedrisko
iniciatīvu par kažokzvēru audzēšanas aizlieguma noteikšanu.
“Sastopot deputātus ceļā uz darbu, pusdienu
pārtraukumā un atceļā uz mājām, mēs atgādināsim viņiem par dzīvniekiem, kuri ir
ieslodzīti zvēraudzētavu sprostos, un mudināsim pieņemt aizliegumu,”
mājaslapā “sprosts.lv” norādījuši pasākuma organizētāji.
Rīkotāji aicina brīvprātīgos izglābt dzīvniekus no
kažokādu industrijas, pavadot vienu dienu vai nakti sprostā un info teltī pie
Saeimas. Katra maiņa paredzēta 12 stundas gara.
Foto: pixabay.com
