Nākamnedēļ diena kļūs garāka par nakti, un 20.martā
īsi pirms pusnakts būs pavasara ekvinokcija – sāksies astronomiskais pavasaris.
Saskaņā ar astronomu sniegto informāciju jau pirmdien,
18.martā, diena un nakts būs vienāda garuma. Katru nākamo dienu saules
spīdēšanas ilgums pieaugs par nepilnām piecām minūtēm.
21.jūnijā dienas garums sasniegs maksimumu – 17
stundas, 52 minūtes un 20 sekundes. Tad būs saulgrieži un sāksies astronomiskā
vasara, kas turpināsies līdz 23.septembrim, kad iestāsies astronomiskais
rudens. Tiesa, vēl līdz 25.septembrim diena būs garāka par nakti.
Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules
diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Šogad tas
būs 20.martā pulksten 23.58.
Saskaņā ar tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju
atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.
Lielās dienas svinības Brīvdabas muzejā norisināsies
svētdien, 24.martā, no pulksten 12 līdz 16. Iedzīvotāji aicināti atgriezties
pie senajām latviešu tradīcijām – šūpoļu kāršanas un šūpošanās, olu krāsošanas
un ripināšanas, kā arī dažādām spēlēm un rotaļām.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas
un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju meteoroloģiskais pavasaris šogad
Latvijā iestājās neparasti agri – jau februāra pirmajā pusē. Latvijā tas ir
laika periods starp ziemu un vasaru, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra
caurmērā ir augstāka par nulli un zemāka par +15 grādiem.
Solārais pavasaris, kas atkarīgs no saules spīdēšanas
ilguma jeb dienas garuma, sākās februāra sākumā, bet kalendārais pavasaris –
1.martā.
Foto: pixabay.com
