Šodien pie Saeimas nama Rīgā tiks sāktas divas savstarpēji
nesaistītas protesta akcijas, vienā no kurām politiķi tiks aicināti Latvijā
aizliegt zvēraudzēšanu, bet otrā – cūku un vistu nogalināšanu pārtikas ieguvei.
Šodien pulksten 11.30 pie Saeimas sāksies mēnesi ilga
organizācijas “Dzīvnieku brīvība” akcija, kuras laikā aktīvisti sēdēs
sprostā un šādi aicinās aizliegt Latvijā zvēraudzēšanu, bet ap pulksten 11 pie
parlamenta notiks pikets pret cūku un vistu nogalināšanu pārtikas ieguvei. Šīs
protesta akcijas organizators ir Renārs Atopkins.
Kā informēja dzīvnieku aizstāvības
organizācijas “Dzīvnieku brīvība” pārstāvji, sprostos sēdēšanas
akcija notiks saistībā ar septembrī gaidāmajiem Saeimas balsojumiem par
grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas varētu noteikt kažokzvēru
audzēšanas aizliegumu Latvijā.
Dzīvnieku aizsardzības akcija “Mēnesis
sprostā” norisināsies līdz 14.oktobrim, un to organizē dzīvnieku
aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”. 30 dienas un naktis pie Saeimas
lielā metāla sprotā un infoteltī nepārtraukti atradīsies cilvēki, mudinot
Saeimas deputātus balsot par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā.
Biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja
Katrīna Krīgere stāstīja, ka akcijā iesaistīsies brīvprātīgie, katrs pavadot 12
stundas sprostā, “lai kopā panāktu pārmaiņas un atbrīvotu no ciešanām
nevainīgos dzīvniekus, kuri pašlaik nīkst ieslodzīti Latvijas zvēraudzētavu
sprostos”.
Kā apgalvo biedrība, SKDS šogad veiktās socioloģiskās
aptaujas rezultāti rādot, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 63% Latvijas
iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu
kažokādu ieguvei, bet to atbalsta 32%.
Latvijā pašlaik darbojas piecas zvēraudzētavas, kurās
kopā ir apmēram pusmiljons dzīvnieku – ūdeļu, lapsu un šinšillu. Saskaņā ar
pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, dzīvniekus zvēraudzētavās tur
režģu būros – katrai lapsai ir jānodrošina 0,75 kvadrātmetru (m2), bet divām
ūdelēm 0,25 m2 platība sprostā.
Kā uzskata organizācija, šaurajos sprostos šiem plēsīgajiem
savvaļas sugu zvēriem ir liegtas dabiskas uzvedības iespējas – viņi nevar
skriet, peldēt, rakt alas, medīt, veidot ģimenes un citi. Rudenī zvēraudzētavu
dzīvniekus nonāvē.
Arī protestā pret cūku un vistu nogalināšanu pārtikas
ieguvei improvizētos sprostos atradīsies cūku un vistu tērpos ieģērbti cilvēki,
lai dotu ieskatu, cik, pēc organizatoru vārdiem, necilvēcīgos jeb lopiskos
apstākļos tiek turēti dzīvnieki, lai tos nežēlīgi nogalinātu un pēc tam apēstu.
Atopkins uzsvēra, ka katru gadu Latvijā tiek nokautas
700 000 cūkas un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai “piepildītu iedzīvotāju
kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildītu vēderu”.
Aktīvistu grupa nolēmusi vērst Saeimas uzmanību uz šo
problēmu, aicinot aizliegt Latvijā audzēt lietošanai pārtikā cūkas un vistas.
Ņemot vērā, ka parlamentā plānots izskatīt iniciatīvu par ūdeļu audzēšanas
aizliegumu kažokādu ieguvei, aktīvistu grupa uzskata, ka esot jāiet tālāk un
jārūpējas ne tikai par ūdelēm, bet arī par citiem dzīvniekiem.
Saeimā iesniegti grozījumi
Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra aizliegt
Latvijā kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas.
Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām
Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju.
Likumprojektu nav parakstījis neviens deputāts no Nacionālās apvienības, kuru
pārstāvis Kaspars Gerhards vada par kažokzvēru audzēšanas nozari atbildīgo
Zemkopības ministriju.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana
un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs
uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi
un nedod pienesumu tautsaimniecībai.
Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu
Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada
1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu
tirdzniecību.
Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko
lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likumprojekta
autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka “nevienam
nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt
ciešanas vai citādi kaitēt,” kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu
audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.
Grozījumu autori iepriekš norādīja, ka socioloģisko
aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata
par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības
nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra sniegto
informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki,
tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits
veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita.
Foto: no arhīva
