Janvārī Dobelē starptautiskā projekta “Energy Circle” ietvaros notika darbseminārs “Enerģijas aprite šeit un tagad un pēc 10 gadiem”, informē Zemgales plānošanas reģions.
Seminārā tika apspriesti jautājumi par Latvijas enerģētisko drošību un aprites enerģijas risinājumiem. Kā norāda rīkotāji, Latvija joprojām ir izteikta elektroenerģijas importētāja, un importa apjoms būtiski svārstās atkarībā no laikapstākļiem, dabasgāzes cenām un ogļskābās gāzes emisiju kvotu izmaksām. 2022. gada enerģētikas krīze, pēc ekspertu paustā, izgaismoja Baltijas reģiona ievainojamību – ģeopolitiskās spriedzes apstākļos strauji pieauga cenas un radās piegāžu traucējumi.
Diskusijās uzmanība tika pievērsta arī tā dēvētajam “elektrības rēķinu paradoksam”. Lai gan tehnoloģiju attīstība samazina elektroenerģijas ražošanas izmaksas, vienlaikus pieaug sistēmas uzturēšanas izdevumi, tostarp tīklu modernizācijai un slodžu pārvaldībai. Pēc seminārā izskanējušās informācijas, Baltijas valstis par enerģijas importu ik gadu iztērē līdz pat vienam miljardam eiro, savukārt apritīgu risinājumu ieviešana ļautu lielāku daļu šo līdzekļu saglabāt vietējā ekonomikā.
Projekta “Energy Circle” pārstāvji kā būtiskākos attīstības virzienus min biometāna ražošanu, enerģijas uzkrāšanas sistēmas un decentralizētus risinājumus. Tiek norādīts, ka Latvijas teorētiskais biometāna potenciāls varētu sasniegt līdz 1000 GWh, taču pašreizējās jaudas veido aptuveni pusi no 2030. gadam izvirzītā mērķa.
Tāpat uzmanība pievērsta bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmām, kas var mazināt cenu svārstību ietekmi un uzlabot tīkla stabilitāti, kā arī nodrošināt nepārtrauktu elektroapgādi uzņēmumiem. Savukārt decentralizācijas un energokopienu attīstība paredz lielāku pašvaldību un uzņēmumu iesaisti enerģijas ražošanā un koplietošanā.
Vienlaikus ceļā uz šo risinājumu īstenošanu identificēti vairāki izaicinājumi. Lai gan pieteiktās vēja enerģijas jaudas Latvijā pārsniedz 14 GW, projektu virzību kavē sarežģīts normatīvais regulējums un atšķirīgas institūciju prasības. Eksperti arī norāda uz līdzšinējo ilgtermiņa plānošanas trūkumu enerģijas aprites jomā un nepietiekamu sadarbību starp pašvaldībām un privāto sektoru.
Seminārā tika akcentēta arī jaunā tiesiskā regulējuma nozīme, tostarp 2025. gada decembrī spēkā stājušais Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums, kas paredz plašāku pieeju klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai.
Kā uzsver projekta īstenotāji, enerģētiskā neatkarība desmit gadu perspektīvā ir sasniedzams mērķis, ja tiek nodrošināta stratēģiska plānošana, izstrādātas konkrētas rīcības kartes un īstenoti pilotprojekti.
Projekta “Energy Circle” kopējais budžets ir 2 991 850 eiro, tostarp Eiropas Savienības līdzfinansējums – 2 393 480 eiro.
