31. oktobrī Dobeles pilī notika tikšanās ar vēsturnieku, arheologu Andri Tomašūnu, Dobeles novada muzeja vēsturnieci Undīni Krūzi, kā arī Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja arheoloģi Zentu Broku-Lāci, informē pils.
Tikšanos ar uzrunu atklāja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, izceļot vēstures izpētes nozīmību, kā arī norādot uz Dobeles pils un pilskalna lomu pilsētā un novadā.
Saruna tika veltīta 2025. gada arheoloģiskās uzraudzības darbiem un paralēli veiktajiem izrakumiem Dobeles pils dārza daļā. Jaunais pils dārza attīstības projekts paredzēja uzlabot infrastruktūru Dobeles pilskalna dārza daļā, izveidojot jaunu taciņu tīklojumu, izveidojot jaunus solus un apgaismojumu. Apgaismojuma izveide pilskalnā prasīja elektrības kabeļu tranšeju izveidi, savukārt taciņu izveide – velēnas un augsnes virskārtas noņemšanu. Šāda veida darbu veikšanas procesā tik nozīmīgā objektā obligāti tiek veikta arheoloģiskā uzraudzība, taču atrodot nozīmīgas liecības, tiek pāriets uz izrakumiem. Šī gada darbu procesā Dobeles pils dārzā tika atsegti divi izrakumu laukumi.
Tikšanās laikā arheologs Andris Tomašūns iepazīstināja ar pils dārza daļas vēsturi. Darbu laikā iegūti vairāk kā 460 priekšmeti, liela daļa no tiem – senlietas. Par interesantākajiem no atradumiem, rotām, sadzīves priekšmetiem un ieročiem, tika pastāstīts tuvāk. Tā pat sanākušie interesenti tika iepazīstināti ar tālākajiem plānotajiem pētniecības darbiem, piemēram, atrasto kaulu analizēšanu un priekšmetu uzņemšanu muzeja krājumā.
Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze sanākušos iepazīstināja ar jaunieguvumiem muzeja numismātikas kolekcijā. Konsultējoties ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismātikas nodaļu, identificētas teju visas uzraudzības un izrakumu laikā iegūtās monētas. Dobeles novada muzeja krājumā līdz šim senākā monēta, Osnabrikā kaltais biskapa Buldvina fon Russela (1259-1264) laika feniņš, nu zaudējis savu “vecākās monētas” statusu. Pēc šī gada izrakumiem secināts, ka kolekcijai nu piepulcējas senāka, arī Osnabrikā kalta monēta – Engelberta I (1239-1250) laika denārs.
Tikšanās noslēgumā notika brīva saruna ar apmeklētājiem, kurā ikviens varēja uzdot jautājumus un aplūkot daļu no senlietām.
