Labāka aizsardzība pret Covid-19 to
izslimojušajiem ir mīts, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas
raidījumā “Rīta panorāma” atzina Paula Stradiņa
Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas
Universitātes profesors Uga Dumpis
Speciālists uzvēra, ka, lai arī
epidemioloģiskā situācija Latvijā ir krietni labāka nekā ziemā,
saslimstības līmenis aizvien ir augsts, turklāt augsts ir arī
stacionēto un ar Covid-19 smagi slimo skaits.
“Mūs uztrauc stacionēto un smagi
slimo skaits, jo tie ir cilvēki no tām riska grupām, kam jābūt
bija vakcinētām vēl februārī. Tās ir lielākās bažas –
salīdzinoši nelielā vakcinācijas aptvere riska grupām. 100% no
tiem, kas ir slimnīcās un smagā stāvoklī, nav vakcinējušies,”
uzsvēra Dumpis.
Speciālists norādīja, ka Latvijai
izdevās “izsprukt” no sliktākā Covid-19 izplatības
scenārija, taču piedzīvojam slimības “hronisku pacēlumu”.
Eksperts piekodināja, ka tā nav patiesība, ka tie, kas Covid-19
jau ir pārslimojuši, nevar inficēties vēlreiz.
“Nav tā, ka, ja pārslimo, tad
vairs neslimos. Tas ir mīts, ka pārslimojušajiem ir labāka
aizsardzība – pētījumi rāda pretējo. Par dabīgo imunitāti
arī nevar zināt, jo daudz redzam, ka jauniem cilvēkiem ir arī
smagas komplikācijas,” skaidroja Dumpis.
Vērtējot sarūkošo vakcinācijas
tempu, infektologs piekrita, ka ir pamats bažām vasaras beigās
tomēr nesasniegt iecerēto kolektīvo imunitāti. Latvija no citām
valstīs šajā ziņā atpaliek par aptuveni 10%, un tas ir slikti,
jo epidemioloģiskā situācija Latvijā ir nedrošāka. “Piemēram,
Dānijā vakcinēto skaits riska grupās ir 90-100%. Tas ir mūsu
mērķis, lai sabiedrību varētu paglābt rudenī,” skaidroja
Dumpis.
Viņš akcentēja, ka viens no
galvenajiem mērķiem ir rudenī nodrošināt klātienes mācītas,
tāpēc ir jāstrādā pie augstākas vakcinācijas aptveres
panākšanas. “Ja skolotājs nav vakcinēts klasē, kur ir
nevakcinēti bērni, tad tajā klasē ir augstāks risks, turklāt
bērni tad aiznes slimību uz mājām. Arī bērniem gadās smaga
slimības gaita,” brīdināja eksperts.
Dumpja ieskatā vakcinētus cilvēkus
pakļaut ierobežojumiem būtu nepamatoti, tāpēc, iespējam,
rudenī, ziemā, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies,
ierobežojumu raksturs dažādām iedzīvotāju grupām varētu būt
atšķirīgs. Daudz kas gan būs atkarīgs arī no jauniem vīrusa
celmiem, taču ir jāstrādā, lai “ziemā mums nebūtu jādzīvo
ar ierobežojumiem”, teica infektologs.
Profesors norādīja, ka bērnu
vakcinācija ir droša un to var darīt. “Varbūt tas nav
dzīvības un nāve jautājums, bet, vakcinējot bērnus, pasargāsim
ne tikai viņus, bet arī citus cilvēkus, ceļot kopējo imunitāti.
Jādomā arī no sabiedrības interešu viedokļa. Man ir grūti
saprast, kāpēc mēs sākam apšaubīt vakcinācijas būtību, ja
visi bērnībā esam vakcinēti un tagad nemirstam no masalām un
tuberkulozes, piemēram,” sacīja Dumpis.
Pagaidām zinātniekiem vēl nav
skaidras atbildes par to, vai visiem vakcinētajiem cilvēkiem būs
nepieciešama revakcinācija.
Dumpis mudināja gaidāmajos Jāņos
aizvien uzvesties piesardzīgi. “Ja visi ir vakcinēti, tad var
svinēt tā, kā atļauj likumdošana, bet, ja ir nevakcinētie, tad
telpās ir jāuzmanās ievērojami vairāk un arī ārā nevajag
krist vienam otram ap kaklu,” aicināja speciālists.
Foto: no arhīva
