Pēc mediķu vakcinācijas skolotājus reizi nedēļā varētu testēt ar
siekalu testiem, šodien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā
preses konferencē pieļāva Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga
Dumpis.
Viņš uzsvēra, ka medicīnas darbiniekiem ir piecas līdz
septiņas reizes augstāks risks saslimt ar Covid-19 nekā citu profesiju
pārstāvjiem, tādēļ viņi vispirms tiek vakcinēti pret Covid-19. Pēc medicīnas
darbinieku vakcinācijas atbrīvojušos siekalu testus varētu novirzīt pedagogu
testēšanai reizi nedēļā, jo daudz skolotāju ir riska grupā.
Dumpis uzsvēra, ka nekādā gadījumā ne skolēni, ne
skolotāji nedrīkst doties uz skolu ar kaut visniecīgākajām saslimšanas pazīmēm,
bet ir jāpaliek mājās un jānovēro savs veselības stāvoklis.
Infektologs skaidroja, ka ir starptautiski pierādīts,
ka, nodrošinot mācību procesu klātienē, palielinās saslimšanas risks ar
Covid-19, tādēļ ir maksimāli jāsamazina klātienes mācību daudzums. Jo vecāki ir
skolēni, jo augstāks risks simptomātiskai slimošanai un citu inficēšanai.
Pusaudžiem Covid-19 izplatība ir līdzīga kā pieaugušajiem, skaidroja Dumpis.
Savukārt jaunākajiem skolas vecuma bērniem pastāv
risks, ka viņi var inficēties no skolotājiem, aiznest infekciju mājās saviem
ģimenes locekļiem, taču savā starpā viņi inficējas salīdzinoši reti.
Dumpis skaidroja, ka drošs izglītības process lielā
mērā ir apdraudēts, ja divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ir virs 50 gadījumiem
uz 100 000 iedzīvotāju vai pozitīvo testu īpatsvars ir lielāks par 8%. Īpaši
augsts risks ir tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ir lielāka par 200
gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju vai pozitīvo testu īpatsvars ir lielāks par
10%.
Runājot par piesardzības pasākumiem skolās, Dumpis
uzsvēra, ka, atsākot klātienes mācības, ir jārūpējas par to, lai klasēs būtu
maksimāli maz skolēnu un tiktu ievērota distance starp skolēniem un skolotāju,
kā arī starp bērniem savā starpā.
Infektologs uzsvēra, ka skolēniem kvalitatīvas sejas
aizsargmaskas un to pareiza lietošana ir ļoti svarīga. “Līdz šim nav
neviena starptautiska zinātniska pētījuma, kurā būtu apstiprinātas bažas, ka
sejas aizsargmasku lietošana bērniem varētu izraisīt skābekļa badu, kas atstātu
nelabvēlīgu ietekmi uz bērna attīstību,” sacīja Dumpis.
Viņš apliecināja, ka bērniem var iemācīt pareizi
lietot sejas aizsargmaskas, savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga
Šuplinska (JKP) aicināja ģimenes šajā laikā iemācīt bērniem pareizu masku
lietošanu, jo tieši vecāki to var izdarīt vislabāk.
Šuplinska atzina, ka valdībā nav atkārtoti skatīts
jautājums par sejas aizsargmasku lietošanu, kā to pagājušā gada nogalē lūdza
Saeima. Viņa pieļāva, ka tas arī netiks darīts, jo Veselības ministrija
gatavojot noteikumus par aizsargmasku lietošanu.
Dumpis piebilda, ka skolās ir jānodrošina laba
ventilācija vai telpu vēdināšana, kā arī mācības svaigā gaisā. Tāpat nozīmīga
esot roku mazgāšana vai dezinfekcija, kontaktpersonu identifikācija un
savlaicīga izolācija.
Kā vēstīts, kopš 4.janvāra 7.-12.klašu skolēni mācās
attālināti. Patlaban klātienē mācības notiek tikai speciālo izglītības iestāžu
audzēkņiem.
Rīt valdība lems par to, ka 1.-5. klašu skolēniem
ziemas brīvlaiks tiek pagarināts līdz 25.janvārim, attiecīgi pagarinot mācību
gadu 2.-4.klašu skolēniem. Savukārt 5.-6.klašu skolēni mācības varētu atsākt
attālināti 11.janvārī.
Foto: no arhīva
