No 2023.gada Latvijā varētu ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā,
šādu ieceri intervijā laikrakstam “Diena” paudis labklājības ministrs
Gatis Eglītis (JKP).
“Ja būs atbalsts valdībā un Saeimā, tad bāzes
pensiju 136 eiro apmērā varētu ieviest no 2023.gada,” sacījis politiķis,
gan atzīstot, ka šādām izmaiņām būtu liela fiskālā ietekme – ap 300 miljoni
eiro. Ar Finanšu ministriju Labklājības ministrija (LM) pašlaik primāri runājot
par 2022.gada budžetu, bet Finanšu ministrija labi zinot arī par ieceri
2023.gadam.
Taujāts par izmaiņām piemaksās par darba stāžu līdz
1996.gadam, Eglītis stāstījis, ka LM ir iesniegusi priekšlikumu Finanšu
ministrijai, ka šīm piemaksām būtu jābūt no nākamā gada 1.janvāra. ŠĪ
priekšlikuma fiskālā ietekme esot 7 miljoni eiro. “Viss būs atkarīgs no
lielās budžeta cīņas, cik mēs varēsim dabūt,” piebildis politiķis.
“Ja es būtu finanšu ministrs, es vispār nevienu
pensiju neapliktu ar ienākumu nodokli. Bet tā ir ideālā situācija, kāda
tuvākajā laikā nebūs. Tādēļ mana partija ir rosinājusi, ka neapliekamais
minimums pensijām būtu minimālās algas apmērā. Pašlaik pensiju neapliekamais
minimums ir 360 eiro,” par saviem priekšlikumiem pensiju jomā stāstījis
Eglītis.
Savukārt runājot par attaisnotajiem izdevumiem, kurus
pašlaik varot izmantot tikai tie strādājošie ar diviem apgādājamajiem, kuru
alga ir vismaz 800 eiro, Eglītis atzinis, ka jādomā, kā radīt mehānismu, lai
cilvēki varētu pilnībā izmantot gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumus par
apgādājamajiem.
“Mans priekšlikums būtu, ka to atvieglojumu par
apgādājamiem daļu, kas pārsniedz algu, valsts kompensētu. Piemēram, ja
strādājošā ar diviem bērniem alga ir 500 eiro, tad neapliekamais minimums plus
atvieglojumi par apgādājamajiem (250 eiro par katru) veido 800 eiro. Līdz ar to
neizmantotos 300 eiro valsts varētu kompensēt, piemēram, pieliekot pie ģimenes valsts
pabalsta,” piebildis ministrs.
Foto: pixabay.com
