Lai veicinātu ekonomikas atlabšanu Covid-19 radītās krīzes
apstākļos, valdību veidojošās partijas šodien vienojās ceļu infrastruktūras
projektiem atvēlēt papildu 75 miljonus eiro.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc
koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdes šodien žurnālistiem pastāstīja, ka
lielākā laika daļa šīs dienas sanāksmē tika veltīta ekonomikas atlabšanas
jautājumiem – kā pareizi stimulēt ekonomiku, lai tā pēc iespējas ātrāk atlabtu
no “bedres, kur iegājusi teju visa pasaule”.
Premjers norādīja, ka otrdien, 28.aprīlī, valdībā
plāno pieņemt vairākus lēmumus saistībā ar Covid-19 seku mazināšanu.
Viens no lēmumiem būs piešķirt 150 miljonus eiro
pašvaldībām aizņēmumu griestu palielināšanai, lai tās varētu īstenot projektus,
tādējādi nodrošinot ekonomisko aktivitāti.
Vaicāts
sīkāk par papildu piešķirtajiem līdzekļiem, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pauda, ka ir aptaujātas pašvaldības par
gatavības pakāpi Eiropas Savienības (ES) finansētiem projektiem, kuru
realizēšana pilnā apmērā ir apgrūtināta. Runa ir par vairāku ministriju
atbildībā esošajiem ES fondu projektiem.
Nepieciešamās izmaksas šo projektu
īstenošanai pilnā apjomā varētu segt ar aizņēmumu no valsts kases, skaidroja
Pūce. Savukārt finansējums jaunu projektu kārtu realizēšanai varētu tikt
piešķirts tikai “ļoti gataviem projektiem”, kur ir sagatavoti
nepieciešamie dokumenti un ir tikai nepieciešami papildu līdzekļi, norādīja
ministrs. Politiķis akcentēja, ka mazā pašvaldībā arī viena projekta
realizēšana var būt ļoti nozīmīga.
Tāpat plānots piešķirt papildu līdzekļus ceļu būvei,
šim mērķim atvēlot 75 miljonus eiro. Šī nauda tiktu paredzēta
“nobriedušiem projektiem”, kam līdz šim trūcis tikai naudas.
Analizējot līdz šim pieņemtos lēmumus par
atvieglojumiem saistībā ar Covid-19, tika arī secināts, ka telpu nomas
reglaments nav pietiekoši skaidrs, tāpēc rīt plānots normatīvajos aktos
“iebūvēt” elastīgu regulējumu, kas ļautu valsts un pašvaldību
uzņēmumiem operatīvi vienoties ar nomniekiem, kuri nonākuši ar Covid-19
saistībās grūtībās.
“Mēs pievēršamies arvien vairāk ekonomikas
atlabšanas jautājumiem. Darbs pie tā turpināsies uz pilnu jaudu,” solīja
politiķis.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis
Krišjānis Feldmans norādīja, ka JKP vienmēr uzskatījusi, ka ir nepieciešams
nodarboties ar pretcikliskiem pasākumiem ekonomikas stimulēšanas jomā, tāpēc
politiskais spēks ir gandarīts par partneru pozitīvo attieksmi attiecībā uz
investīcijām ceļu infrastruktūras sakārtošanā.
“Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā bija tas
instruments, ko izmantoja vairākas valstis ekonomikas stimulēšanai,” teica
deputāts, uzsverot, ka JKP arī vēlas atrast iespējami precīzākus veidus, lai
palīdzētu uzņēmumiem, kas rada augstu pievienoto vērtību.
Politiķis arī akcentēja, ka būtu jāturpina runāt arī
par to, ka pēc iespējas vairāk naudas būtu jāatstāj “uz rokas”
iedzīvotājiem, tāpēc JKP prioritāte ir darbaspēka nodokļa samazināšana, kā arī
ģimenes valsts pabalsti.
Feldmans piekrita, ka bez lieliem infrastruktūras
projektiem šajos apstākļos iztikt nevar.
“Ceļu infrastruktūras sakārtošana varētu būt labs
veids, bet jāmeklē vēl projekti, ko varētu palaist, tādējādi nodrošinot
iedzīvotājus un darbiniekus, kuri ir dīkstāvē vai kuriem tāda draud,
atgriezties darbā. Tieslietu ministrijā ir projekti, pat vairāk nekā viens, ko
varētu šobrīd palaist,” teica politiķis.
Feldmans aģentūrai LETA norādīja, ka tagad varētu
izrādīties, ka Liepājas cietums varētu būt viens no retajiem jau gatavajiem
projektiem, ar kuru ātri varētu sākt sildīt ekonomiku.
LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam
Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras
laikā noteikta virkne dažādu ierobežojumu un aizliegumu.
Foto: no arhīva
