Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.
Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā – šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri – pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
“SEB bankas” galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.
Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.
Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.
Ekonomists norāda, ka gada vidū jāparādās “priekšvēlēšanu dāvinājuma” – selektīvā un īslaicīgi pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārtikai – efektam. Preču cenu kāpumu turpināšotr nospiest gan eiro nostiprināšanās, gan Ķīnas preču cenu dempings. Pakalpojumos kāpums saglabāšoties nedaudz straujāks, ko vairāk ietekmē iekšzemes procesi, īpaši atalgojuma kāpums un pieprasījuma aktivizēšanās.
Gašpuitis pauž, ka lēnākai inflācijai ir jāuzlabo patērētāja noskaņojums un vēlme tērēt, kas nāks par labu patēriņam. Ņemot vērā gada sākumā uzdoto toni, gada inflācija šogad varot izrādīties zemāka par prognozētajiem 2,4%.
Kā norāda ekonomists, inflācijas negaidīta palēnināšanās bija vērojama arī eirozonā. Janvārī inflācija eirozonā palēninājās no 2% decembrī līdz 1,7%. To galvenokārt noteikusi enerģijas cenu kritums un mazāks cenu pieaugums arī citās grupās. Mazinājies arī pārtikas cenu kāpums. Papildu ietekmi veidoja eiro nostiprināšanās, mazinot importa cenas. Šogad inflācija eirozonā būs mērenāka nekā iepriekšējos gados, taču pastāv gan augšupvērsti, gan lejupvērsti inflācijas riski, kas izriet no ģeopolitisko, ekonomisko un klimatisko notikumu attīstības, uzsver Gašpuitis.
“Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš pauž, ka kopējās dzīves dārdzības nemainīšanās janvārī ir patīkams rezultāts no patērētāju viedokļa, jo tipiskā janvārī caurmēra cenas pieaug apmēram par 0,3%.
Gada inflācija samazināšanos no 3,5% līdz 2,9% ekonomists skaidro ar bāzes efektu jeb neparasti straujo cenu kāpumu 2025. gada pirmajos četros mēnešos. Kopš 2025. gada aprīļa dzīves dārdzība Latvijā gandrīz nav mainījusies.
“Gada inflācija nesamazināsies līdz nullei, sezonālie efekti būs jūtami – marts un aprīlis ir laiks, kad cenas mēneša griezumā mēdz augt visstraujāk. Taču nav šaubu, ka gada inflācija turpinās noplakt,” pauž Strautiņš, skaidrojot, ja janvārī inflācija samazinājās zem 3%, tad aprīlī ticama, kaut ne garantēta, ir samazināšanās zem 2%, pie šī līmeņa tā varētu stabilizēties.
Strautiņš pauž, ka cenu līmeni janvārī samazina apģērbu un apavu izpārdošanas, taču to ietekme šogad bija mazāka par tipisko. Starp faktoriem, kas cenas janvārī “piesaldēja” pie decembra līmeņa, ekonomists min degvielas cenu samazināšanos par 7,6%.
Viņš skaidro, ka jau deviņus mēnešus notiekošās izmaiņas var raksturot kā praktiski nenozīmīgas, un šādos periodos lielāka ietekme uz faktisko darījumu cenu līmeni var būt atlaidēm.
Patērētāju labklājību janvārī labvēlīgi ietekmēja arī tas, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums, salīdzinot ar decembri, par 0,3% bija netipiski neliels. Starp faktoriem redzama galvenokārt jau iepriekš notikušā izejvielu cenu krituma nonākšana līdz veikalu plauktiem.
Strautiņš pauž, ka janvāra vidū viens no vadošajiem ikdienas preču tirgotājiem izziņoja pastāvīgo cenu samazināšanu vairākiem tūkstošiem preču, un šī notikuma iespējamo ietekmi janvāra datos vēl nevar redzēt.
Kā skaidro ekonomists, novērojumi liecina, ka šis tirgotājs ir pārstājis attiecināt akcijas uz pastāvīgi palētinātajām precēm, tātad samazinot akciju ietekmi uz pircēju tēriņiem.
“Tas nākotnē var palīdzēt gan datos precīzāk redzēt īslaicīgās cenu svārstības, gan salīdzināt dzīves dārdzības līmeni Latvijā un Eiropas Savienības (ES) valstīs, kur mazumtirdzniecībā ir atšķirīgas tradīcijas – nav raksturīga tik izteikta paļaušanās uz krasām, bet īslaicīgām cenu samazināšanām, kas apgrūtina patiesā pirkumu cenu līmeņa mērīšanu,” pauž ekonomists, norādot, ka līdzās tirgotāju politikas izmaiņām pircējiem dzīvi atvieglo arī izejvielu tirgi – janvārī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas cenu indekss samazinājās jau piekto mēnesi pēc kārtas.
Ekonomists uzsver, ka patērētājiem ir arī dažas sliktas ziņas. Lielais aukstuma vilnis ir krasi sadārdzinājis elektrības biržas cenu, kas lielākajai daļai klientu cenu līmeni ietekmēs pakāpeniskāk, bet ilgi. Tāpat lielais enerģijas patēriņš ir palielinājis dažādu nozaru uzņēmumu tēriņus, bet tirgus ekonomikā par visu galu galā samaksā pircēji. Lieli rēķini ir arī tieši patērētājiem, taču tie atspoguļo patēriņa apjoma, nevis cenu izmaiņas. Vidējie siltuma tarifi janvārī bija par 4,1% augstāki nekā pirms gada, bet elektrības cenas – par 8,6% augstākas.
Turklāt, ja ASV pret Irānu īstenos tik drastiskus pasākumus, ka tā pārtrauks satiksmi Hormuza jūras šaurumā, sekas naftas tirgū būs ļoti dramatiskas, atzīst Strautiņš. Bāzes scenārijs ir degvielas pircējiem labvēlīgs, jo ir liels ražošanas jaudu pārpalikums un stagnējošs patēriņš. Ja vien OPEC nerīkosies disciplinēti, ar ko šai organizācijai ir leģendāras grūtības, var notikt arī naftas cenu krahs, klāsta Strautiņš. Esot ticami scenāriji, kuros ir iezīmētas cenas pat zem 40 ASV dolāriem par barelu, taču naftas tirgus esot neparedzams.
Strautiņš norāda, ka janvārī pieauga tabakas akcīze, un ietekme datos, visticamāk, būs redzama februārī – janvārī cigarešu cenas mēneša laikā pat samazinājās par 0,1%. Savukārt martā pieaugs alkohola akcīze.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka inflācija Latvijā joprojām ir augstāka nekā vidēji eirozonā.
Latvijā inflāciju virs Eiropas vidējā līmeņa notur augošās energoresursu, pakalpojumu un pārtikas cenas, kā arī darbaspēka izmaksas. Lai gan tieši energoresursu cenu kritums palīdzējis noturēt inflāciju 1,7% līmenī Eiropā, Latvijā tieši šīs izmaksas turpina pieaugt. Elektroenerģijas cenu, kā arī apkures izmaksu pieaugums Latvijā vājina enerģijas globālās deflācijas efektu, uzsver Purgailis. Degvielas cenas Latvijā joprojām ir zemākas nekā pirms gada, kas mazinot izmaksu spiedienu uzņēmumiem un transporta nozarei un veicinot pozitīvu atspaidu uz patēriņa preču un pārtikas cenām.
Purgailis norāda, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu segmentā joprojām redzams sezonāls efekts, kas saistīts ar Ziemassvētku akciju beigām un cenu izlīdzināšanos. Pakalpojumu sektora inflācija saglabājas izteikti augstāka nekā preču cenu pieaugums. Janvārī pakalpojumu cenu pēdējo 12 mēnešu vidējā izmaiņa pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējām cenām pieauga par 5,7%, kamēr precēm – vien par 3%. Purgailis skaidro, ka viens no galvenajiem faktoriem šim ir algu pieauguma temps, kas Latvijā ir izteikti straujāks nekā vidēji Eiropā. Viņš prognozē, ka vidējo algu kāpums saglabāsies arī šogad, kas nozīmē, ka pakalpojumu segments arī turpmāk būs stiprs inflācijas virzītājs.
Baltijas kontekstā Latvija patlaban atrodas līdzsvarotā pozīcijā. Lietuvā janvāra inflācija sasniedza 2,8%, bet Igaunijā cenu dinamiku joprojām ietekmē pērnā gada PVN pieaugums, kas uzreiz pacēla inflāciju par aptuveni diviem procentpunktiem. Igaunija uzrāda augstāko inflācijas līmeni Baltijā. Eirozonas kontekstā Latvijas inflācija ierindojas vidēji augstajā grupā – augstākais līmenis fiksēts Slovākijā ar 4,2% un Horvātijā ar 3,6%, savukārt zemākais – Francijā un Somijā.
Purgailis prognozē, ka šogad inflācija Latvijā turpinās mazināties, gadā nokrītot līdz 2,3%, kas būs virs eirozonas vidējās inflācijas. Cenas dažādās preču kategorijās patlaban aug mēreni, atsevišķām preču grupām pat samazinoties. Tajā pašā laikā pakalpojumu segmentā algu kāpums saglabāšot spiedienu uz cenām. Vidējās darba algas 2026. gadā, visticamāk, augs par 6,5%, kas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja turpinās augt, prognozē ekonomists. Ienākumi pieaugot straujāk nekā cenas, un pirktspēja jau patlaban ir ievērojami augstāka nekā pirms gada.
Mājokļa izmaksas tuvākajos mēnešos būšot nozīmīgs inflācijas virzītājs, un aukstā laika un elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi Latvijas iedzīvotāji savos rēķinos redz jau patlaban, pauž Purgailis. Šis segments arī turpmāk noteikšot inflācijas virzienu, jo enerģijas tirgus svārstības būtiski ietekmē mājsaimniecību maksājumus.
