Lielākā daļa eksāmenos izkritušo pamatskolas absolventu šogad izvēlējušies atkārtoti mācīties 9.klasē, nevis vienlaikus apgūt profesionālās ievirzes mācību priekšmetus un iegūt pamatizglītības apliecību, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Šajā mācību gadā pirmo reizi piedāvāts skolēniem, kuri visos mācību priekšmetos saņēmuši gada vērtējumu ne zemāku par četrām ballēm, bet nav sekmīgi nokārtojuši vienu no eksāmeniem, turpināt mācības arodizglītības programmā. To īstenošanas ilgums ir trīs gadi, iegūstot trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Vienlaikus viņi apgūs arī attiecīgo mācību priekšmetu, lai mācību gada beigās atkārtoti kārtotu iepriekš nenokārtoto eksāmenu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija liecina, ka arodizglītības programmās mācības sākuši 19 skolēni. Pārējie izvēlējušies atkārtoti mācīties 9. klasē.
IZM sola izvērtēt, ar kādiem rezultātiem “izlīdzinošā gada” audzēkņiem izdosies atkārtoti nokārtot eksāmenu, un vai nākotnē jāpaplašina arodprogrammu piedāvājums. Līdztekus ministrijā norit darbs pie “izlīdzinošā gada” kā atsevišķas programmas izstrādes. Šobrīd tapuši trīs scenāriji, kādam jābūt saturiskajam piedāvājumam. Nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus plānots pieņemt līdz nākamā gada pavasarim.
Aizvadītajā mācību gadā 9.klases skolēni centralizētos eksāmenus kārtoja trešo gadu, saglabājot 10% minimālā vērtējuma slieksni. Salīdzinot ar 2022./2023. mācību gadu, kopējais izkritušo skaits samazinājies teju divas reizes – šogad tādi bija 441 skolēns. Lielākā daļa – 376 skolēni – nav nokārtojuši vienu eksāmenu.
Eksāmenu rezultāti var tikt pārstrīdēti. Kopumā šogad pamatizglītībā saņemti un novērtēti 51 514 centralizēto eksāmenu darbi. Apelācijas par tiem iesniegtas 0,6% gadījumu, lielākā daļa par matemātikas eksāmenu, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras apkopotā informācija. Cik gadījumos vērtējums mainīts, pagaidām nav zināms.
Plašāka analīze par skolēnu sniegumu eksāmenos gaidāma oktobrī.
