Latvijā ir būtiski jāstiprina skaidrojošais darbs par vakcinācijas pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) nozīmi, jo vakcinācijas aptvere joprojām atpaliek no starptautiskajām rekomendācijām, trešdien informatīvajā pasākumā Tallinas kvartāla “Angārā” uzsvēra veselības aprūpes speciālisti, tostarp veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Ministrs norādīja, ka CPV aptvere Latvijā “nav tik labā vietā, kā varētu šķist” un vēža profilaksē panākumus var sasniegt vien kopā ar nozares speciālistiem.
Abu Meri ieskatā onkoloģijas jomā kopumā valstī darāmi vēl daudzi darbi. Būtiski ir ieguldīt līdzekļus labos medikamentos, lai turpinātu uzlabot dzīvildzes rādītājus pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām.
Tāpat būtiska nozīme ir profilaktiskiem pasākumiem, jo savlaicīga vakcinācija un regulāra veselības pārbaude palīdz novērst smagas saslimšanas.
Abu Meri aicināja iedzīvotājus izmantot skrīninga iespējas, tostarp veikt mamogrāfiju, prostatas vēža pārbaudi un citas valsts nodrošinātās pārbaudes. Viņš uzsvēra, ka “galvenais ir aiziet un izdarīt, pat ja uz izmeklējumu jāpagaida”. Viņš minēja, ka nevajag uzreiz apvainoties, ja uz pārbaudi nav iespējams tikt uzreiz, jo ir normāli nedaudz pagaidīt, pierakstoties uz profilaktiskiem pasākumiem, kurus atsevišķos gadījumos var veikt ilgākā laika posmā. Šāda prakse esot ierasta arī citās valstīs.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Linda Krauze informēja, ka CPV Latvijā sieviešu vidū visbiežāk izraisa dzemdes kakla vēzi.
Vidēji gadā pēdējo astoņu gadu laikā valstī tiek atklāti ap 200 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi, bet mutes dobuma un rīkles audzēju skaits sasniedz teju 180 gadījumus gadā sievietēm un gandrīz 190 gadījumus gadā vīriešiem.
Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Eiropas Savienībā. Piemēram, 2022. gadā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi bija 22,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Krauze uzsvēra, ka 2024. gadā savlaicīgi pret CPV vakcinējušies 46,6% meiteņu un 38,7% zēnu 12 gadu vecumā, savukārt otrās devas aptvere ir īpaši zema – attiecīgi 25,6% meiteņu vidū un 19,7% zēnu vidū, lai gan kopējais vakcinēto skaits pieaug.
Teritoriālajā griezumā Jēkabpils un Valkas novads ir ar visaugstāko rādītāju savlaicīgā meiteņu vakcinācijā pret CPV. Zemāki rādītāji ir Pierīgā, piemēram, Ādažos, Jūrmalā un citviet.
Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe, dzemdību ārste Dace Rezeberga, kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina, ģimenes ārste un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Alise Singha pauda, ka profilakse vienmēr ir efektīvāka un lētāka par ārstēšanu un ka CPV izraisītie ļaundabīgie audzēji praksē ir grūti ārstējami un būtiski pasliktina pacientu dzīves kvalitāti.
Speciālistes uzsvēra, ka vakcīna ir viena no drošākajām un visefektīvākajām metodēm, lai novērstu saslimšanu, un ka īpaši svarīgi skaidrot sabiedrībai vakcinācijas nozīmi, tostarp skolās, kur trūkst veselības mācības priekšmeta.
Speciālistes norādīja, ka, jau no mazām dienām skaidrojot vakcinācijas iedarbīgumu, varētu uzlaboties arī kopējais sabiedrības veselībpratības līmenis, kas, balstoties praktiskos novērojumos, ir zems.
Līdztekus lielu sabiedrības daļu, iespējams, nesasniedz informācija par vakcināciju, tostarp atsevišķi pacienti ir “rezistenti” pret vakcinēšanos. Tāpēc būtiski, lai speciālisti spētu runāt ar pacientiem par vakcināciju, kas patlaban kopumā sabiedrībā ir “sensitīvs” temats.
Veselības ministrs sacīja, ka darbinieku trūkuma dēļ nav pilnvērtīgi izdevies vairumā ģimenes ārstu prakšu piesaistīt trešo darbinieku ar mērķi atslogot ārstu no administratīvā darba. Trešais darbinieks varētu arī aktīvi zvanīt pacientiem un informēt par vakcināciju, tādējādi uzlabojot tās aptveri.
Abu Meri esot arī saņēmis e-pastu, kurā kāds seniors skaidrojis, ka ģimenes ārsts centies viņu atrunāt no vakcinēšanās pret gripu un Covid-19, tāpēc būtiski par vakcinācijas nozīmi izglītot arī veselības aprūpes speciālistus.
Tāpat Abu Meri pauda, ka, iespējams, nepieciešams spilgtāk izcelt un ilustrēt nopietnos saslimšanas gadījumus, lai vairāk informētu cilvēkus par šo saslimšanu smagajām sekām, ko vakcinācija novērš.
Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa sacīja, ka visi CPV izraisītie audzēji ir smagi un ļoti grūti ārstējami un ka kopumā gan sabiedrība, gan ārsti par maz pievērš uzmanību vēža profilaksei.
“Profilakse vienmēr būs efektīvāka un labāka nekā jau ārstēšana, jo visas pretvēža terapijas ir dārgas,” skaidroja speciāliste.
Viņa uzsvēra agrīnas vakcinācijas nozīmi, minot, ka arī imunitāte ar gadiem noveco.
Rezeberga atzina, ka būtiski ārstiem turpināt strādāt un izglītot to sabiedrības daļu, kas ir vakcinēšanās noliedzēji. “Viņus vajag pārliecināt, ka šī vakcīna ir spējīga novērst saslimšanu,” uzsvēra speciāliste.
Diskusijas gaitā tika apspriesta arī iespēja par vakcināciju pret CPV atgādināt īsziņas veidā, atzīstot, ka šim risinājumam pagaidām nebūtu rodams finansējums.
Jau vēstīts, ka šā gada pirmajos desmit mēnešos pret CPV vakcinēti 41,3% meiteņu un 35,2% zēnu 12 gadu vecumā, kamēr Pasaules Veselības organizācija rekomendē 90% aptveri līdz 2030. gadam.
Līdz šim valsts apmaksāta vakcinācija bija pieejama jauniešiem no 12 līdz 18 gadiem, taču šovasar ieviests būtisks pavērsiens – tā kļuvusi pieejama arī pieaugušajiem līdz 25 gadu vecumam un noteiktām augsta riska grupām līdz 55 gadu vecumam. Šāds risinājums Lietuvā un Igaunijā netiek nodrošināts.
SPKC informē, ka CPV ir atbildīgs par 99% dzemdes kakla vēža gadījumu, kas ir otra biežākā onkoloģiskā saslimšana sieviešu vidū. Vakcinējoties pret CPV pusaudžu vecumā vai arī vēlāk, šos un citus ar vīrusu saistītos vēža riskus iespējams būtiski samazināt vai pat novērst.
