Epidemioloģiskās
drošības pasākumu saglabāšana Latvijā, pretēji Lietuvas un
Igaunijas lēmumiem, nodrošināja, ka saslimstības ar Covid-19
pieaugums Latvijā bijis lēzenāks nekā pārējās Baltijas
valstīs, valdības sēdē otrdien sacīja Slimību profilakses un
kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un
profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Veselības ministrs
Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka Latvijā aizvien spēkā ir
dažādi nosacījumi privātajiem un publiskajiem pasākumiem, kā
arī tiek piekopta plašāka sejas masku lietošana.
“Paldies visai
Latvijas sabiedrībai un visiem tiem, kas šos nosacījumus ievēro.
Tas rezultāts ir tāds, ka mums šobrīd 14 dienu rādītājs ir
pakāpies līdz aptuveni 50, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas tuvojas
200,” sacīja ministrs, aicinot ņemt vērā, ka saslimstības
rādītājus ietekmē ne tikai vakcinācijas aptvere, kas Latvijā ir
zemāka nekā abās kaimiņvalstīs, bet arī spēkā esošie
ierobežojumi.
Arī Perevoščikovs
pauda līdzīgu nostāju, apgalvojot, ka vienīgais skaidrojums,
kāpēc Latvijas epidemioloģiskā situācija šobrīd ir labāka
nekā Lietuvā vai Igaunijā, ir tieši fakts, ka kaimiņvalstis
nolēma plašāk mīkstināt ierobežojumus.
Pavļuts skaidroja,
ka šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Veselības
ministriju izstrādā drošas darbības nosacījumus izglītības
iestādēm, lai tās varētu nodrošināt klātienes mācības,
neraugoties uz zemāku vakcinācijas aptveri nekā nepieciešams.
“Skolas, kur
būs ļoti plaša un visaptveroša vakcinācijas aptvere, būs
retums, taču šīs skolas varēs strādāt pēc “zaļā režīma”
– līdzīgi kā pirms pandēmijas,” piebilda Pavļuts.
Vaicāts, kāda
vakcinācijas aptvere būtu nepieciešama, lai septembrī nodrošinātu
mācības klātienē, Perevoščikovs skaidroja, ka jaunā deltas
koronavīrusa paveida dēļ, kas ir ievērojami lipīgāks par
iepriekšējiem celmiem, aptverei būtu jāsasniedz 95%, lai nerastos
uzliesmojumi. Taču zemākais rādītājs, kas teorētiski būtu
nepieciešams, ir 80%, lai gan šādā gadījumā, pēc epidemiologa
sacītā, netiek ņemts vērā apsvērums, ka atsevišķās grupās,
piemēram, senioru vidū, aptvere varētu būt zemāka nekā citās
grupās.
Izglītības un
zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) norādīja, ka atšķirībā
no citām nozarēm, par kurām runā “gaužām maz”,
izglītības nozarē darbinieku vakcinācija pret Covid-19 ir ar
augošu tendenci un šķiet cerīga sasniegt prasīto mērķi.
Piemēram, arī pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras turpināja
klātienē strādāt arī kritiskākos pandēmijas apstākļos,
vakcinēto īpatsvars ir pārsniedzis 50%.
Savukārt augstākās
izglītības līmenī vakcinācija ir sasniegusi SPKC epidemiologu
minēto vakcinācijas slieksni 80%. Līdz ar to ministre aicina runāt
nevis tikai par pedagogu vakcināciju, bet gan par ekonomikas
atjaunošanos kopumā.
Saskaņā ar Pavļuta
valdības sēdē sniegtajiem datiem, līdz 8.augustam kopumā 64% jeb
52 786 izglītības iestāžu darbinieku bija vakcinēti. Pirmsskolas
izglītības iestādēs šis rādītājs sasniedzis 53%, vispārējās
izglītības iestādēs – 67%, bet augstākās izglītības iestādēs
– 81%.
Foto: no arhīva
