Kopš gada sākuma saslimstība ar Covid-19 Latvijā ir samazinājusies
par 51,2%, valdības sēdē paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra
(SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Viņš klāstīja, ka, neskatoties uz to, ka par 12%
pieaudzis veikto Covid-19 testu skaits un pagājušajā nedēļā dienā tika veikti
aptuveni 13 000 testu, septiņu dienu īstermiņa un kumulatīvais rādītājs norāda
uz izteiktu saslimstības samazinājumu par 16,8%, kas ir vidēji 493 gadījumi
dienā. Savukārt pozitīvo testu īpatsvars pagājušajā nedēļā sasniedzis 3,8%.
Pievēršoties datiem, kas atspoguļo kumulatīvo 14 dienu
saslimstības radītāju, var secināt, ka tas samazinās. Perevoščikovs norādīja,
ka, salīdzinot iepriekšējās 14 dienas pret šī brīža 14 dienām, vērojams
saslimstības ar Covid-19 samazinājums par 20%.
Epidemiologs atzīmēja – ja turpināsies saslimstības
samazinājums, tad sasniegt rādītāju 200 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi uz 100
000 iedzīvotāju varētu 37 dienu laikā jeb līdz 21.aprīlim. Ja tomēr
saslimstības samazinājums būs vēl intensīvāks, tad šādu samazinājumu varētu
sasniegt pēc 27 dienām, proti, līdz 11.aprīlim.
“Protams, šāda prognoze ir ar nosacījumu, ka
saglabājas iepriekšējā tendence, kas savukārt ir atkarīga no veiktajiem
pasākumiem, kas neļauj vīrusam izplatīties plašāk. Turklāt jāņem vērā, ka
turpinās infekciozākā celma paveida izplatības pieaugums, tomēr tas vēl nav
sasniedzis savu maksimumu,” ministriem skaidroja Perevoščikovs.
Iepazīstinot Ministru kabinetu ar prezentāciju,
epidemiologs uzsvēra, ka aizvadītajā nedēļā stacionēto Covid-19 pacientu skaits
ir samazinājies par 22% jeb līdz 57 stacionētajiem dienā, kas viņa vērtējumā
joprojām ir daudz.
Speciālists uzsvēra, ka, lai gan stacionāros ārstēto
Covid-19 pacientu skaits lēni samazinās, var novērot, ka ir nedaudz pieaudzis
smagā stāvoklī esošo ar jauno koronavīrusu sasirgušo skaits. Epidemiologs
pieļāva, ka nav noliedzama jaunā Covid-19 celma ietekme. Tas izraisot smagu
klīnisko slimības gaitu un arī tā infekciozitāte esot lielāka, tomēr
Perevoščikovs uzsvēra, ka šādas hipotēzes vēl ir jāpārbauda.
Saslimstības ar Covid-19 samazinājuma tendence
vērojama arī visos Latvijas reģionos un galvaspilsētā. Tāpat Perevoščikova
prezentētie dati liecina, ka arī visās vecuma grupās ir izteikts saslimstības
samazinājums, kas turpinājās pagājušajā nedēļā. Turklāt aizvadītajā nedēļā
saslimstības samazinājums vērojams arī bērniem vecumā līdz 14 gadiem.
Strukturāli sadalot saslimušo skaitu pēc vecuma grupām,
Perevoščikovs norādīja, ka pacientu vecumā no 65 gadiem īpatsvars pakāpeniski
samazinās un mainās vecuma struktūra, kas, epidemiologa ieskatā, ir labi. Viņš
pieļauj, ka šo tendenci, iespējams, ietekmēja vakcinācija. Kopējā saslimstības
struktūrā pieaug bērnu īpatsvars, savukārt, kas attiecas uz citām vecuma
grupām, tur, pēc Perevoščikova paustā, īpašu izmaiņu nav.
“Senioru īpatsvars samazinās un bērnu īpatsvars
mazliet pieaug. Mēs redzam, ka visās vecuma grupās patiešām ir novērots
samazinājums, ļoti izteikts samazinājums ir grupā, kas attiecas uz
iedzīvotājiem, kuriem ir 80 un vairāk gadi. Tomēr mēs joprojām nenovērojām
saslimstības samazinājumu bērniem līdz deviņu gadu vecuma. Mēs jau runājām par
to, ka tā varētu būt arī šī jaunā britu celma ietekme,” pieļāva
epidemiologs.
Analizējot pagājušās nedēļas datus par savstarpēji
saistītos saslimšanas ar Covid-19 gadījumus, iespējams identificēt, ka joprojām
gandrīz 52% inficējas savās dzīvesvietās – mājsaimniecībā un darbavietās, kas
nav ārstniecības un izglītības iestādes. To saslimšanas gadījumu skaits, kas
saistīti ar inficēšanos sociālās aprūpes un ārstniecības iestādēs, joprojām
esot zems.
Foto: pixabay.com
