Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdienas
rītā beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda
izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās
ekonomikas lejupslīdes.
“Vienošanās!” tviterī paziņojis Eiropadomes
priekšsēdētājs Šarls Mišels, kuram nācās vadīt mokošās, vairāk nekā 90 stundas
ilgušās sarunas.
Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas
fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES ilgtermiņa budžetam atvēlēt
vairāk nekā 1,074 triljonus eiro, pavēstījusi Beļģijas premjerministre Sofija
Vilmesa.
Vienošanos izdevies panākt tikai pēc četras dienas
ilgas kaulēšanās, kam tikai nedaudz pietrūka, lai pārspētu līdzšinējo ES samita
ilguma rekordu.
Pasākumu pakete arī paredz līdz šim nepieredzēti
lielas summas aizņemšanos, ko ES veiks kopīgi. Pret šādu kopīgu parādsaistību
uzņemšanos desmitgadēm ilgi bija kategoriski iebildusi Vācija.
Vienošanās ir īpaši nozīmīgs panākums Francijas
prezidentam Emanuelam Makronam, kas 2017.gadā guva uzvaru vēlēšanās, solot
stiprināt Eiropas Savienību (ES), taču līdz šim nebija spējis pārvarēt
skeptisko dalībvalstu pretestību. Tagad Makrons jau paziņojis, ka šī ES esot
“vēsturiska diena”.
Vienošanās rezultātā dalībvalstis, kas vissmagāk
cietušas no koronavīrusa pandēmijas, varēs saņemt miljardiem eiro savu
tautsaimniecību atveseļošanai, par ko īpaši aktīvi iestājās jau tā ar smagām
parādsaistībām apkrautā Spānija un Itālija.
Tam savukārt kategoriski pretojās tā sauktās
“taupīgās” dalībvalstis Nīderlandes vadībā, kas uzskatīja, kā šāda
ekonomikas stimulēšanas programma nav nepieciešama.
“Taupītāji” nevēlējās finansēt bloka
dienvidu valstis, kuras, viņuprāt, pārāk nevērīgi izturas pret saviem tēriņiem.
Piekāpjoties “taupīgajām” dalībvalstīm,
mainīta sākotnējā proporcija staro grantiem un aizdevumiem atvēlētajiem
līdzekļiem.
Saskaņā ar panākto kompromisu grantu daļa samazināta
no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 390 miljardiem, attiecīgi
aizdevumiem atvēlot 360 miljardus, nevis 250.
Fonda līdzekļu piešķiršana saistīta arī ar
nepieciešamo ekonomisko reformu īstenošanu, pret ko sākotnēji iebilda Roma un
Madride, kas bažījās, ka arī pēcpandēmijas atlabšanas atbalsts būs saistīts ar
tādām bargām taupības programmām, kādas tika pieprasītas no Grieķijas,
Portugāles un Īrijas apmaiņā pret to finanšu sistēmas glābšanas pēc
iepriekšējās krīzes.
Tikmēr apmaiņā pret zināmo piekāpšanos
“taupītāji” saņems ievērojamas atlaides to iemaksām ES budžetā.
Turklāt dalībvalstis, kas saņems līdzekļus no
tautsaimniecības atveseļošanas fonda, tos nevarēs tērēt, kā tām ienāk prātā.
Tie būs jāatvēl tēriņiem, kas atbilst ES prioritātēm, tostarp nepopulāru
reformu īstenošanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai.
Par līdzekļu sadali būs atbildīga Eiropas Komisija
(EK), taču dalībvalstis ar tā dēvēto kvalificēto vairākumu varēs noraidīt
nacionālos tēriņu plānus.
Vienošanās īstenošanai vēl nepieciešams saskaņot
tehniskās detaļas, un to vēl jāratificē Eiropas Parlamentam (EP).
Balsojums EP varētu notikt jau ceturtdien.
Līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par
ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami
vairāk nekā 10 miljardi eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir
ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems
par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā,
kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.
Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām
ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī
par daudzgadu budžetu.
“Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados
vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā,” sacīja politiķis.
Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas
pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas
fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.
“Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu
kopapjoms pieaudzis par 40% – tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par
hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā – 215 eiro
par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums
iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā,” norādīja
premjers.
Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas
ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās
attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš
pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.
“Mērķis ir elementārs – izmantot iespēju, ko mums
dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu,” pauda
politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai
attīstīties
Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām
Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus
saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas
Eiropas pamatvērtību.
“Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim
demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā,”
skaidroja amatpersona.
Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš
pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par
likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.
Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis
tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES
pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.
“Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija
ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko
piedāvājis,” norādīja Kariņš.
Foto: no arhīva
