Pirms vairāk nekā 50 gadiem jelgavnieki Lilita un Oļģerts Burbes kopīgi iededza savu mīlas liesmiņu, ko spējuši nosargāt līdz pat šodienai. Atturīgais Oļgerts un dzīvespriecīgā Lilija ir kā pretpoli, kas viens otram pievelkas – ja sieva pārlieku aizrāvusies ar pagātnes atmiņām, vīrs ar acu skatu viņu pieklusina, raksta «Zemgales Ziņas».
Bet citkārt sarunas laikā viņi viens otra teikto papildina, neskopojoties ar mīļiem vārdiem un it kā nejauši pieskaroties otra plecam. Pāris pārliecināts, ka katram dzīvē lemta sava otra pusīte – tikai jāprot to atrast, sekojot nepārprotamajām likteņa norādēm, sirdsbalsij un jūtām. 1960.gada 6.februāris atmiņā palicis tikpat sniegots un salts kā šogad, kad Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļā Lilita un Oļgerts viens otram jāvārdu teica jau otrreiz. Tikai šoreiz laulību ceremonija un svinību norises iezīmējās zelta toņos.Liktenis abus jelgavniekus kopā saveda Dobeles novada Anneniekos, kur dzīvoja Oļģerta ģimene un drīz vien uz dzīvi pārcēlās arī Lilitas vecāki. Jauneklis bija tikko kā atgriezies no dienesta armijā, bet jaunkundze Rīgā apguva zinības medicīnas māsu skolā. Lai arī abas mājas Anneniekos bija vairāku kilometru attālumā, jaunieši satikās, brīvdienās vietējā sporta laukumā spēlējot volejbolu.Lilita stāsta, ka tā nebūt neesot bijusi mīlestība no pirmā acuskata, bet pamazām vārds pa vārdam, kopīgas sarunas un saprašanās abus satuvināja, līdz draudzība izvērtās par ko vairāk – mīlestību.Daudz plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 13.februāra numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
