Klātesot Rundāles pils muzeja, Kurzemes bruņniecības un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadības pārstāvjiem, sestdien Jelgavas pils kapenēs atklāja hercoga Ferdinanda Ketlera (1655 -1737) atjaunoto sarkofāgu.
«Šis pasākums ir kaut kas vidējs starp bērēm un aktu, kas iezīmē mūsu rūpes par vēsturi. Tas ir goddevīgs žests tiem cilvēkiem, kuriem bija jālemj Kurzemes – Zemgales liktenis,» svinīgajā brīdī sacīja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Savukārt LLU rektors Juris Skujāns un Kurzemes Bruņniecības pārstāvis Otto fon Grothuss pateicās Rundāles pils muzejam par rūpēm kultūras mantojuma saglabāšanā.Jāpiebilst, ka Jelgavas pils kapenes, ko maijā apmeklējuši ap piecsimt ekskursantu, ir Rundāles pils muzeja filiāle. Salīdzinot ar citām hercogistes prominencēm, Ferdinandam ir laimējies tajā ziņā, ka viņa mūžīgais miers bezvaras laikos netika traucēts. Vandaļi uzlauza viņa metāla sarkofāgu, taču iekšpusē novietotais koka zārks palika neskarts. Tādēļ arī, atšķirībā no iepriekšējām sarkofāgu atjaunošanas ceremonijām (kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Jelgavas pils kapenēs ir atjaunoti pieci no divdesmit tur esošajiem sarkofāgiem), šeit nepiedalījās garīdzniecības pārstāvji.Rundāles pils muzeja Restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode un speciālists Arvis Druviņš «Ziņām» stāstīja, ka darbs pie Ferdinanda sarkofāga bijis sarežģītāks nekā sākumā likās. Jāpiebilst, ka no alvas un svina sakausējuma izgatavotās hercoga «mūža mājas» sver apmēram tonnu. Vecā alva turpat trīssimt gadu laikā bija kļuvusi mīksta, un sakausēt to ar jauno nebija viegli. Restaurācijas darbi un izmantotais materiāls izmaksājuši ap diviem tūkstošiem latu. Darbu izmaksas sedza Kurzemes Bruņniecības fonds un Rundāles pils muzejs.I.Lancmanis izteicās – būtu ļoti jauki, ja pēc gada līdzīgs svinīgs sarīkojums notiktu sakarā ar hercoga Jēkaba sarkofāga atjaunošanu – 2010.gada 28.oktobrī viņam apritēs 400 gadu. O.Grothuss ar smaidu piebilda, ka ziedojumu vākšanā varētu iesaistīt arī Gambiju, kur vēl atceras varonīgos latviešu senčus.
