Finansējums valsts autoceļiem šogad būs 250,5 miljonu eiro apmērā,
kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gadā, trešdien žurnālistiem
pastāstīja VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis
Lange.
Tostarp no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam
2020.gadā piešķirti 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem –
37,3 miljoni eiro. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta
finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.
“Prioritāte šogad, tāpat kā pērn, būs ceļi ar
lielāko satiksmes intensitāti – valsts galvenie un reģionālie autoceļi. Darbi
notiks apmēram tādā pašā apmērā kā pērn, atšķirība būs finansējuma avotos,
šogad vairs tikai sešos objektos darbi tiks līdzfinansēti no Eiropas Savienības
fondu līdzekļiem,” sacīja Lange.
Lielākie būvdarbi 2020.gadā notiks Vidzemes šosejas
“Sēnītes” posmā, Liepājas šosejas posmā pie Saldus, ieskaitot
apļveida krustojumu, Daugavpils šosejas posmā gar Skrīveriem, kā arī uz
Jelgavas šosejas.
Valsts autoceļu tīklā šogad darbi plānoti 101 objektā,
no kuriem 33 objekti ir no 2019.gada. Darbi noritēs uz desmit valsts galveno
autoceļu posmiem, kā arī uz 45 reģionālo autoceļu un 20 vietējo autoceļu
posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800
kilometru garumā.
Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 kilometros
autoceļu, kas ir tādā pašā apmērā kā 2019.gadā.
Būvdarbi šogad plānoti arī uz 42 tiltiem, no kuriem 30
būs jauni objekti, bet 12 – objekti no 2019.gada. Tostarp 13 tilti tiks
pārbūvēti, bet četri tilti – izbūvēti no jauna. Darbi šogad noritēs arī uz
desmit pārvadiem Vidzemes šosejas “Sēnītes” mezglā.
Būvdarbus uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm
posmā no Garkalnes līdz “Sēnītei” un uz Valmieras šosejas (A3) posmā
no “Sēnītes” līdz tiltam pār Gauju plānots pilnībā pabeigt līdz šā
gada novembrim.
Lange informēja, ka ir izsludināti iepirkumi deviņiem
šīs sezonas valsts finansētiem būvdarbu objektiem, bet kopumā notiek 20
iepirkumu procedūras.
Tāpat Lange minēja, ka gada pirmajā pusē vairāk
uzmanības tiks pievērsts asfaltētajiem ceļiem, bet gada otrajā pusē – grants
ceļiem.
Tostarp, pēc Langes teiktā, līdzekļi, kas, ņemot vērā
silto ziemu, ietaupīti ziemas uzturēšanas darbos, tiks novirzīti vietējo grants
seguma autoceļu uzturēšanas darbiem vasarā.
“Latvijas valsts ceļu” Būvniecības pārvaldes
direktors Gints Alberiņš norādīja, ka valsts autoceļu tīklā būvniecības
objektos veiktās kvalitātes pārbaudes un testi, parāda, ka būvdarbu kvalitāte
gadu no gada uzlabojas, tomēr atsevišķas neatbilstības tiek konstatētas. Ceļu
laboratorija 2019.gadā kopumā noņēma 2876 paraugus un veica 11 002 testus,
mērījumus veicot 6780 kilometros valsts autoceļa.
“Kvalitātes pārbaudes rāda ka esam uz pareizā
ceļa un būvniekos nostiprinās pārliecība, ka nekvalitatīvi strādāt nav
izdevīgi. To ir sapratuši arī materiālu ražotāji. 2019.gada sezonā ceļu
būvdarbos izmantoto minerālmateriālu pārbaudes liecina par būtisku uzlabojumu
no karjeriem piegādāto materiālu kvalitātei,” stāstīja Alberiņš.
Viņš informēja, ka “Latvijas valsts ceļu”
Ceļu laboratorijas grunts penetrācijas radara iespējas ļauj labāk novērtēt
izbūvētā asfaltbetona seguma kvalitāti. Tas ļauj gan pasūtītāja gala pārbaudēs
precīzi noteikt vai un kur ir kvalitātes svārstības, gan arī dod informāciju
izpildītājiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem darbu veikšanas tehnoloģijā.
Līdz šim novērtēti 53 objekti, kuros 2019.gadā
pabeigti darbi. Septiņos objektos piemērots cenu samazinājums kopumā 15 881
eiro apmērā, kā arī piemēroti 32 līgumsodi kopumā 47 651 eiro apmērā.
Būvdarbu kvalitātes garantijas termiņš pagarināts
diviem līgumiem nepietiekama asfaltbetona sablīvējuma dēļ: Ventas tilta
atjaunošana (P123) un autoceļš Jelgava-Iecava (P93). Būvniekiem būs jāveic
pārbūve arī autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) posmā 10 kilometru garumā
saistībā ar neatbilstoša poru satura asfaltbetonu dilumkārtā.
Foto: no arhīva
