Patlaban ir visi priekšnoteikumi
straujākai ekonomikas izaugsmei, nekā prognozēts iepriekš, pauda
Finanšu ministrijā (FM).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā
gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms
gada, samazinājies par 2,2%, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.
FM skaidroja, ka šis kritums ir nedaudz
lielāks, nekā ekonomika bija samazinājusies iepriekšējā
ceturksnī, kad IKP kritums bija 1,5% apmērā, un lielāku
samazinājumu pamatā noteikusi straujā Covid-19 izplatība un
saslimstības samazināšanai noteiktie darbības ierobežojumi
tirdzniecībai un vairākām citām pakalpojumu nozarēm.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un
kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 2,6%.
“Vērtējot situāciju 2021.gadā
kopumā, jaunākie IKP dati vēlreiz parāda, ka Covid-19 otrais
vilnis ekonomiku skāris daudz mazāk jūtami nekā pirmais vilnis
pirms gada. To noteikusi gan ekonomikas labāka pielāgošanās
Covid-19 ierobežojumiem, gan apjomīgākie uzņēmēju un
iedzīvotāju atbalsta pasākumi, nodrošinot iespēju krīzes
skartajām nozarēm pilnībā nepārtraukt darbību un stimulējot
iedzīvotāju patēriņu, sniedzot krīzes atbalstu ģimenēm ar
bērniem un pensionāriem,” atzina FM.
Tajā pašā laikā ministrijā
piebilda, ka šie ekonomikas atbalsta pasākumi nevar būt
neierobežoti, un Latvijas ekonomikas attīstība turpmākajos
mēnešos un visa 2021.gada laikā būs atkarīga no tā, cik
veiksmīgi izdosies ierobežot slimības izplatību un īstenot
iedzīvotāju vakcināciju, lai pēc iespējas ātrāk būtu
iespējams atjaunot visu nozaru brīvu darbību.
“Šeit arī būtiski sabalansēt
ilgtermiņa ieguvumus un riskus, jo pārāk strauja ekonomikas
atvēršana pie nepietiekama vakcinācijas līmeņa var rezultēties
straujā vīrusa uzliesmojumā un nepieciešamībā pēc daudz
stingrākiem ierobežojošajiem pasākumiem šā gada rudenī,”
atzina FM.
Tāpat ministrijā uzsvēra, ka
gadījumā, ja sekmīgi izdosies īstenot Covid-19 vakcinācijas
plānu, kas paredz līdz šā gada vasaras beigām vakcinēt 70%
iedzīvotāju un izvairīties no atkārtota slimības uzliesmojuma
2021.gada rudenī, pēc ierobežojumu pakāpeniskas atcelšanas jau
tuvākos mēnešos gaidāma strauja ekonomiskās aktivitātes
atjaunošanās un privātā patēriņa kāpums, iedzīvotājiem
realizējot krīzes laikā atliktos pirkumus, un aktivitāte
saglabāsies visa 2021.gada laikā.
Ministrija atsaucās uz Eiropas
Komisijas veidoto ekonomikas sentimenta indeksu, kura jaunākie dati
rāda, ka pēdējā mēneša laikā uzņēmēju un patērētāju
noskaņojums ir būtiski uzlabojies gan visā Eiropā, gan Latvijā,
pirmo reizi kopš pagājušā gada februāra pārsniedzot 100 atzīmi
jeb ilgtermiņa vidējo līmeni.
Pēc FM februāra sākumā izstrādātajām
makroekonomisko rādītāju prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme
2021.gadā var sasniegt 3%. Tomēr ministrijā atzina, ka pašlaik,
ņemot vērā labvēlīgo situāciju ārējos tirgos, tirdzniecības
partnervalstu straujo atgūšanos no Covid-19 krīzes, kā arī
apjomīgos ekonomikas atbalsta pasākumus un investīciju plānus, ir
priekšnoteikumi arī straujākai ekonomikas izaugsmei šā gada
laikā, taču iespējas tos izmantot būs vistiešāk atkarīgas no
Covid-19 apkarošanas un vakcinācijas plāna īstenošanas
Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes
kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un
kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies
par 2,2%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP
ietekmēja samazinājums par 1,3% ražojošās nozarēs un kritums
par 4% pakalpojumu nozarēs.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP
pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu.
Latvijas IKP faktiskajās cenās 2020.gadā bija 29,334 miljardi
eiro.
Foto: no arhīva
